Šī gada aprīlī laikrakstā "New York Times" publicētā komentārā Dž.D. Venss, kurš tagad ir republikāņu viceprezidenta amata kandidāts, ierosināja Ukrainas "aizsardzības" stratēģiju, kas nav nekas cits kā recepte zaudējumam. Nav šaubu, ka viņa vārdi Pekinā un Maskavā tika atzinīgi novērtēti. Piekāpšanās Krievijai uz Ukrainas rēķina būtu milzīgs stratēģisks zaudējums Amerikas Savienotajām Valstīm un līdz ar to arī uzvara tās pretiniekiem.
Vensa atbalsts nomierināšanas politikai nav nekāds pārsteigums. 2022. gada raidierakstā ar Donalda Trampa politisko guru Stīvu Banonu (kurš patlaban atrodas ieslodzījumā) viņš teica: "Man ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar Ukrainu vienā vai otrā gadījumā." Viņa arguments būtībā ir šāds: tā kā Krievija ir lielāka par Ukrainu, tā var raidīt vairāk bumbu un raķešu, nekā ukraiņi un viņu Rietumu atbalstītāji var izturēt.
Krievija neapšaubāmi ir lielāka par Ukrainu. Taču, ja tas ir iemesls, kāpēc Ukrainai būtu jāpieņem sakāve, tad to pašu argumentu varētu attiecināt arī uz astoņām citām kaimiņvalstīm, kas savulaik bija Krievijas impērijas un Padomju Savienības sastāvā.