Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Divarpus gadu laikā Latvijā miruši septiņi no Baltkrievijas nelegāli iekļuvuši migranti (3)

Latvijas austrumu robeža Kārsavas novadā.
Latvijas austrumu robeža Kārsavas novadā. Foto: Ieva Leiniša/LETA

No 2021.gada 1.augusta līdz 2024.gada 1.martam Latvijas teritorijā dzīvību zaudējuši septiņi imigranti, kas bija šķērsojuši Baltkrievijas-Latvijas robežu likumam neatbilstīgā veidā, liecina ziņojumā "Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas" apkopotie dati.

Ziņojumā atspoguļoti dati par migrantu nāvi pie Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas robežas kopš 2021.gada vasaras, kad migrācijas rezultātā pāri tai sākās intensīva cilvēku kustība, izraisot humāno krīzi pierobežas apgabalos.

Attiecībā uz situāciju Latvijā ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka no 2021.gada augusta līdz 2024.gada 1.martam biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" (GPB) nosūtījusi Valsts robežsardzei (VRS) pieprasījumus par 58 pazudušiem cilvēkiem. Izmantojot dažādus informācijas kanālus, aptuveni trešdaļa no tiem atrasti Baltkrievijā, Latvijā, citās ES valstīs vai savās mītnes valstīs, uz kurām viņi bijuši deportēti. Starp atrastajām personām divas personas pēc robežas šķērsošanas mirušas.

Viena no personām mirusi Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" pēc tam, kad tās veselības stāvoklis pasliktinājies vairākas nedēļas pēc robežas šķērsošanas. Šis nāves gadījums netika iekļauts pētījuma laika periodā, jo personas nāves iemesli nebija tieši saistīti ar grūtībām uz robežas, bet drīzāk ar Covid-19 infekcijas izplatību izmitināšanas centrā.

Savukārt divi no septiņiem mirušajiem, kuru nāvi varētu saistīt ar grūtībām uz robežas, nomiruši slimnīcās, kur viņi nogādāti drīz pēc robežas šķērsošanas.

Četri neidentificēti cilvēki atrasti miruši pierobežas teritorijā. Minētajā laika posmā iekļauts vēl viens nāves gadījums - kādas no Sīrijas atbēgušas sievietes nāve pierobežā 2023.gada rudenī.

Ziņojumā minēts, ka personas, kurām tiek atļauts ieceļot Latvijā humānu apsvērumu dēļ, pārsvarā tiek nogādātas aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros, kur tās var pieteikties patvērumam.

Ziņojumā arī norādīts, ka Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem uzliek Latvijai pienākumu nekavējoties informēt attiecīgo konsulāro iestādi par ārzemnieka aizturēšanu, smagu ievainojumu vai nāvi. Pēc tam šī iestāde ir atbildīga par saziņu ar ģimeni. Attiecīgajai diplomātiskajai pārstāvniecībai jānodod arī mirušā mantas. Ar konsulārajiem dienestiem var sazināties tieši vai ar Ārlietu ministrijas starpniecību.

Lai mazinātu bojāgājušo migrantu skaitu, ziņojuma autori aicina pārveidot Latvijas, Lietuvas un Polijas normatīvos aktus, padarot migrantu jeb potenciālo patvēruma meklētāju atgrūšanu no robežas par nelegālu.

Viens no priekšlikumiem ir izveidot neatliekamās humānās palīdzības un pirmās medicīniskās palīdzības punktus pie robežas, lai ekstrēmos apstākļos varētu migrantiem nodrošināt palīdzību.

Vienlaikus ziņojumā pausta nepieciešamība pārtraukt cilvēktiesību aizstāvju un humānās palīdzības aktīvistu darba kriminalizēšanu. Autori aicina mazināt diskrimināciju attiecībā pret migrantiem un ļaut viņu radiem pienācīgi atvadīties no tuviniekiem un iegūt informāciju par nāves apstākļiem.

Migrācijas ceļš no Baltkrievijas uz Latviju un tālāk uz citām ES valstīm ir pretrunīga un nepatīkama tēma Latvijas sabiedrībā, pauž ziņojuma autori. Viņi uzskata, ka kopš migrācijas plūsmas sākšanās 2021.gada vasarā oficiālajā un arī publiskajā diskursā migranti tikuši konsekventi dehumanizēti, bieži norādot uz viņu radīto apdraudējumu valsts drošībai un potenciālu izmantošanu hibrīdkaram.

Saskaņā ar robežsardzes datiem, 2021.gadā no robežas šķērsošanas kopumā tika atturēti 4045 cilvēki, bet 94 cilvēkiem tika atļauts ieceļot humānu iemeslu dēļ. Savukārt 2022.gadā tika aizturēti 5286 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 217 cilvēki. 2023.gadā no valsts robežas šķērsošanas kopumā tika atturēti 13 863 cilvēki, un humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Tomēr, kā apgalvo ziņojuma autori, šie skaitļi neatspoguļo reālo cilvēku skaitu uz robežas un neilustrē reālo ainu pierobežā.

Ziņojumā vēstīts, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī robežķērsošanas mēģinājumu skaits bija būtiski krities. Laikā no 2024.gada 1.janvāra līdz 1.martam Latvijas-Baltkrievijas robežu bija mēģināts šķērsot kopā 80 reizes, taču tikai viens no robežšķērsotājiem Latvijā uzņemts humānu apsvērumu dēļ, liecina ziņojumā publicētā informācija.

Līdz 2024.gada marta noslēgumam Baltkrievijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā kopumā dokumentēti 116 migrantu nāves gadījumi. Turklāt paši robežšķērsotāji liecībās minējuši vēl vismaz 26 nāves gadījumus.

Ziņojuma autori norāda, ka tiešos nāves cēloņus pie robežas ir grūti noskaidrot, jo tie ir vietējo iestāžu izmeklēšanas priekšmets un pārsvarā netiek publiskoti.

Tomēr biežākais robežšķērsotāju nāves iemesls saistāms ar ilgstošu uzturēšanos nelabvēlīgos apstākļos, kas var novest pie spēku izsīkuma un hipertomijas, liecina ziņojuma dati.

Vienlaikus 11 cilvēku mirstīgās atliekas atrastas pierobežas upēs. Tas skaidrojams ar to, ka migranti cerējuši, ka pāriet vai pārpeldēt upi būs vieglāk nekā tikt pāri augstam robežmūrim.

Tāpat pieci cilvēki gājuši bojā autoavārijās policijas vai robežsardzes pakaļdzīšanās laikā. Visbeidzot, vietējo iestāžu, tostarp medicīnas personāla, sagatavotības trūkums dažkārt ir pastiprinājis veselības un dzīvības riskus robežšķērsotājiem, norādīts ziņojumā.

Tā noslēgumā autori aicina nodrošināt organizāciju piekļuvi pierobežas zonu novērošanai, kā arī stiprināt iestādes, kas atbildīgas par nāves gadījumu izmeklēšanu pierobežā. Vienlaikus autori rekomendē atbildīgajām iestādēm veikt konsekventu mirušo personu datu ievākšanu, kā arī stiprināt koordināciju ar migrantu izcelsmes valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, lai identificētu mirušos un sazinātos ar viņu radiniekiem.

Tiek rekomendēts stiprināt Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) un ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) vietējo pārstāvniecību iesaisti pazudušo migrantu meklēšanā gar ES-Baltkrievijas robežu un Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas valstu teritorijās.

Sīkāk par ziņojumu tiks runāts biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" organizētajā pasākumā piektdien, 13.septembrī.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" robežu monitoringa ekspertes asistente Kristiāna Blūma iepazīstinās ar informāciju par aktuālo situāciju Latvijas-Baltkrievijas robežā. Tāpat tiks ziņots par aktuālo situāciju saistībā ar neidentificētu bojā gājušo cilvēku apbedīšanu Latvijā pēc robežas šķērsošanas.

Pasākuma norisi atbalsta ANO Bēgļu aģentūra.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" mērķis ir sniegt praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienlaikus veicinot šo cilvēku integrāciju Latvijā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais