Ķīnai būtu jānosaka sankcijas par atbalstu Krievijai, uzskata Lietuva

Foto: SERGEI GUNEEV/AFP

Ķīnai būtu jānosaka sankcijas par tās sniegto atbalstu Krievijai, kas izvērsusi militāru agresiju pret Ukrainu, ceturtdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Uz Ķīnas palīdzību Krievijai ir jāreaģē ne tikai ar bažām, bet arī ar konkrētu atbildi, piemēram, sankcijām, ekonomiskās atkarības mazināšanu no Ķīnas tirgus," Landsberģis sacīja preses konferencē Viļņā.

Ministrs norādīja, ka Ķīnas un Krievijas partnerība "intensīvi un neatgriezeniski paplašinās".

"Ķīna ir kļuvusi par nozīmīgāko Krievijas līdzdalībnieci karā pret Ukrainu. Mums uz to ir jāreaģē, ne tikai palielinot militāro atbalstu Ukrainai, bet arī konkrēti rīkojoties, lai nepieļautu, ka Krievijas līdzzinātājas – Baltkrievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja – palīdz Krievijai," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Kopš 2022.gada, kad Krievija iebruka Ukrainā un pret Maskavu tika vērstas stingras Rietumu ekonomiskās sankcijas, divpusējā tirdzniecība starp abām sabiedrotajām – Krieviju un Ķīnu – sasniegusi rekordaugstu līmeni. ASV amatpersonas norāda, ka Ķīna eksportē uz Krieviju preces, kas nepieciešamas Krievijas militārajai rūpniecībai.

Landsberģis arī ceturtdien pēc tikšanās Viļņā ar ASV valsts sekretāra vietnieku Kurtu Kempbelu norādīja, ka Lietuva ir piemērs, kā izdzīvot bez Krievijas gāzes un līgumiem ar Ķīnu.

"Redzot, ka mūsu partneri un draugi Eiropā paraksta jaunus līgumus ar Ķīnu, mēs brīdinām par šo līgumu bīstamību. (..) Mēs esam piemērs tam, ka ir iespējams izdzīvot bez Krievijas gāzes un līgumiem ar Ķīnu," preses konferencē sacīja Landsberģis.

"Diversifikācija, jaunu partnerattiecību atrašana, atteikšanās no vismazākās pretestības ceļa. (..) Tad ilgtermiņa atdeve ir ilgtspējīgāka un augstāka," viņš teica.

Pēc Lietuvas ārlietu ministra domām, Eiropas Savienības spēju izveidot kopīgu stratēģiju attiecībā uz Ķīnu kavē tas, ka bloka valstīm ir atšķirīgas intereses.

"Kā tas bieži notiek Eiropas [Savienībā], 27 valstīm ir 27 dažādas intereses. Mūsu pretinieki spēj to izmantot," sacīja Landsberģis.

Savukārt Kempbels norādīja, ka Lietuva ir valsts, uz kuru Ķīna ir izdarījusi vislielāko spiedienu, kad Lietuva atļāva Taivānai atvērt Viļņā pārstāvniecību ar Taivānas nosaukumu.

Lietuva "ir parādījusi noturību, diversificējusi savu ekonomiku, tā ir kļuvusi spēcīgāka, mijiedarbojoties ar citiem partneriem. Šādu Lietuvas rīcību mēs dziļi apbrīnojam," sacīja Kempbels.

ASV valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka Vašingtona ir ļoti nobažījusies par pieaugošo sadarbību starp Ķīnu un Krieviju.

"Mūsu komanda nodod Eiropai vēstījumu, kurā paustas bažas par pieaugošo partnerību starp Ķīnu un Krieviju. Ķīnas atbalsts Krievijas aizsardzības rūpniecības bāzei, tās centieni aizkulisēs atbalstīt Krieviju tās karadarbības mērķu sasniegšanā Ukrainā ir postoši un satraucoši," sacīja Kempbels.

"Tas ir tīkls, kas kļūst arvien izsmalcinātāks, slepenāks un mums rada arvien lielāku satraukumu," viņš norādīja.

Pēc Kempbela teiktā, ASV mudina savus Eiropas partnerus publiski paust savas bažas par Ķīnas un Krievijas sadarbību.

"Dažreiz, kad notiek dialogs starp Eiropas partneri un Ķīnu, vienkārši pieminot bažas un pēc tam pārejot uzreiz pie "parakstīsim tirdzniecības nolīgumus", tiek sūtīts neskaidrs vēstījums," viņš piebilda.

Kempbels, kuram ir plaša diplomātiskā pieredze, tiek uzskatīts par pašreizējās ASV administrācijas Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijas arhitektu.

Šī bija trešā Landsberģa un Kempbela divpusējā tikšanās šogad. Iepriekšējā tikšanās notika jūlijā, kad Lietuvas ministrs viesojās Vašingtonā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais