Noskaties Latvijas valsts sākusi sarunas ar zviedru "Telia" par LMT un "Tet" nākotni

SIA "Latvijas Mobilais Telefons" galvenā ēka Ropažu ielā.
SIA "Latvijas Mobilais Telefons" galvenā ēka Ropažu ielā. Foto: Paula Čurkste /LETA

Šonedēļ klātienē sākušās Latvijas valsts un Zviedrijas uzņēmuma "Telia" sarunas par komunikāciju uzņēmumu "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un "Tet" nākotni, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Sarunas sākušās trešdien, un akcionāri pārrunājuši uzņēmumu nākotni un iespējas pārdalīt akcijas.

LMT un "Tet" akcijas visai līdzīgās daļās pieder Latvijas valstij un "Telia Sonera" grupas uzņēmumiem. Kā atzīmē raidījums, gadiem ir atšķiries viedoklis, kā katrs no akcionāriem redz LMT attīstību - skandināvi neesot gatavi lieliem ieguldījumiem un vēloties vien izņemt prāvas dividendes. Skandināvu akcionāri LMT esot ieguldījuši tikai pusmiljonu ASV dolāru, bet dividendēs saņēmuši pusmiljardu eiro.

Latvijas valsts savukārt vēlas LMT izmantot kā placdarmu, lai īstenotu inovatīvus pētījumus un ar tiem stiprinātu bruņotos spēkus. Akcionāru līgums un balsu sadalījums ļauj "Telia" šādus, viņuprāt, liekus lielus naudas tērēšanas projektus apturēt. Piemēram, šonedēļ LMT ar NATO militāristiem prezentēja jaunu risinājumu, ko rietumu alianses karavīri un speciālisti testēs mūsu militārajos poligonos. Tās ir sakaru sistēmas, kas palīdzētu sazināties karavīriem.

Darba grupā, kas šonedēļ runāja ar skandināvu akcionāriem, ir Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijas cilvēki, pārstāvis no premjeres biroja un "Possesor" valdes locekle, kura amatā apstiprināta tikai pirms mēneša. Kopā ar viņiem pārrunās iesaistīti konsultanti "Ernst&Young" un "Oaklins Latvija". Neviens no darba grupas pārstāvjiem nav atklājis, kā notikušas pirmās sarunas.

Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raidījums vēsta, ka, visticamāk, tiek pārrunāti vismaz divi scenāriji - ka valsts atpērk visas akcijas no "Telia" vai arī mainās daļu sadalījums, vairākumu ar 51% iegūstot valstij. Tomēr problemātiski esot vienoties par to, lai pārskatītu veidu, kā tiek pieņemti stratēģiski lēmumi. Zviedri joprojām uzstājot, ka šādu lēmumu pieņemšanā jāsaglabā 2/3 balsu vairākums, kas līdz šim traucējis realizēt valstij nepieciešamos projektus militārās industrijas attīstīšanai.

Agrākais "Possessor" valdes loceklis Kaspars Kociņš apstiprinājis, ka valsts, lai sarunās otru pusi piespiestu ieklausīties tās viedoklī, esot izmantojusi līdz tam nelietotu spiediena metodi - LMT īpašniekiem nolemts neizmaksāt dividendes, kas, pēc raidījuma ziņām, "Telia" pusi pamatīgi saniknojis. "Tas vienkārši parādīja zviedriem to - ja jūs, kā saka, vienkārši bez komentāriem varat noraidīt valsts lēmumus, valsts arī var pieņemt lēmumu nemaksāt dividendes kādu laiku," sacījis Kociņš.

Kociņa skepsi gan raisot kompetence sarunu vedēju grupai no Latvijas puses, jo "ierēdņi nav telekomunikāciju eksperti", kamēr otrā pusē esot "ļoti pieredzējuši cilvēki, kas paši šajos uzņēmumos darbojušies ap 20 gadus".

No skandināvu puses sarunās piedalās LMT padomes priekšsēdētājs Andreass Ekstroms un "Tet" padomes loceklis Hannu Makinens. Ekstroma vienīgā atbilde uz jautājumiem par sarunu gaitu bijusi: "Bez komentāriem."

Šīs nedēļas sarunas ar akcionāriem galvenokārt vadījuši konsultāti no kompānijas "Oaklins Latvija". Kā tās noritējušas, arī viņi nekomentē. Šis uzņēmums uz pusēm pieder Valērijai Lieģei un Jānim Lasmanim. Kā atzīmē raidījums, Lasmanim ir arī citi biznesi, un viņš ir valdes loceklis kompānijā "Arbo Windows Trading", kura īpašniekos kopš šī gada maija nonākušas arī AS "Ieguldījumu projekti" un SIA "INPO 30", kurām abām esot saistība ar Andra Šķēles ģimenes biznesiem. "Ieguldījumu projekti" piederot dažādos ar Šķēli saistītos biznesos iesaistītam advokātam Armandam Strodam un Miķelim Lapšem, savukārt "INPO 30" kā patiesie labuma guvēji norādītas Šķēles sieva un meitas.

Nedēļas izskaņā piektdien Latvijas puses darba grupa satikusies uz pārrunām, lai izstrādātu turpmāko stratēģiju un izanalizētu skandināvu piedāvājumus. Nākamā tikšanās paredzēta pēc nedēļas.

Kā ziņots, "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Svarīgākais
Uz augšu