Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Kremlis paziņo, ka nosacījumus Krievijas kodolieroču izmantošanai noteiks Aizsardzības ministrija (35)

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Foto: Reuters/ScanPix

Nepieciešamību Krievijai izmantot kodolieročus izvērtēs Aizsardzības ministrija, paziņojis prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Viņš precizējis, ka saskaņā ar atjaunināto valsts politiku kodolieroču atturēšanas jomā tieši šai ministrijai ir jāizlemj, vai ir vai nav iestājušies apstākļi šādām darbībām.

“Tā drīzāk ir mūsu speciālistu, mūsu militāro spēku prerogatīva. Viņi rūpīgi seko tam, kādi tieši ieroči tiek izmantoti un kā tie tiek izmantoti. Viņi ir tie, kas fiksē kolektīvo Rietumu tiešo iesaistīšanos konfliktā ap Ukrainu, un viņi savu uzmanību nepazeminās,” sacīja Peskovs.

Šādi viņš atbildēja uz jautājumu, ka daži no nesen prezidenta izskanējušajiem kodolieroču izmantošanas nosacījumiem jau ir spēkā: piemēram, Ukraina masveidā sūta dronus uz Krieviju un uzbrukumos izmanto raķetes.

Peskovs piebilda, ka atbilde uz Kijivas un tās Rietumu sabiedroto rīcību ir prezidenta Vladimira Putina lēmums pārskatīt Krievijas kodolieroču pielietošanas doktrīnu. “Acīmredzot kaut kas no tā, kā attīstījās starptautiskā situācija, kā saasinājās spriedze ap mūsu robežām, kā faktiski kodolvalstis sāka piedalīties konfliktā Ukrainas pusē, kā NATO infrastruktūra virzījās uz mūsu robežām, tas viss lika veikt korekcijas,” skaidroja Kremļa runasvīrs.

Peskovs arī uzsvēra, ka Rietumi “nekādi nebremzē” un, gluži pretēji, paziņo par nodomu turpināt atbalstīt Ukrainu, lai “nodrošinātu tās uzvaru”. Pati Kijiva “utopiski apgalvo, ka ir nepieciešams piespiest Krieviju noslēgt mieru”. Peskovs šādu retoriku nosauca par “kļūdainu” un brīdināja par tās “negatīvajām sekām” Ukrainas vadībai. Viņš piebilda, ka Kremlis jau ir sācis koriģēt savas valsts politikas pamatus šajā sakarā.

Putins 25. septembrī paziņoja, ka Krievija maina savu kodoldoktrīnu un ievērojami paplašina kodolieroču izmantošanas iemeslu sarakstu. Jo īpaši dokumentā ir ieviesta klauzula, saskaņā ar kuru jebkuras valsts agresija ar kodolvalsts atbalstu tiks uzskatīta par kopīgu uzbrukumu Krievijai. Tajā arī ierosināts doktrīnu papildināt ar iespēju izmantot kodolieročus, ja tiek saņemta “ticama informācija” par masveida spārnoto raķešu un bezpilota lidaparātu palaišanu pret mērķiem Krievijā.

Grozījumi tika izsludināti saistībā ar informāciju, ka Ukraina varētu saņemt atļauju izmantot Rietumu raķetes, lai veiktu triecienus dziļi Krievijas iekšienē. Kremlis paziņoja, ka grozījumus var uzskatīt par zināmu signālu Kijivas sabiedrotajiem, kas brīdina “par sekām gadījumā, ja tie piedalīsies uzbrukumā” Krievijai “ar dažādiem līdzekļiem, un ne obligāti kodolieročiem”.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens aicināja nosodīt Putina “kodolretoriku” un nosauca izmaiņas doktrīnā par “bezatbildīgām”. Eiropas Savienības ārpolitikas pārstāvis Pīters Stano nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu, norādot, ka Putina “nepieņemamā uzvedība”, kas nav pirmā reize, kad viņš apspēlē kodolkarti, “parāda pasaulei viņa patieso seju”.

Aktuālais šodien
Svarīgākais