Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Talantīgs, bet apjucis – kā palīdzēt krustcelēs nonākušam jaunietim?

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs Foto: Publicitātes foto

Reizēm pēc konkrēta mācību posma pabeigšanas vai mācību pārtraukšanas, jauniešiem rodas krustceļu sajūta, kad ir pārliecība un vēlme kaut ko mācīties, bet nav skaidrības, kurā virzienā būtu vislabāk doties un attīstīties profesionāli.

Neziņa par to, ko tālāk darīt dzīvē, ir normāla vecumposma īpatnība, taču, ja netiek saņemts vajadzīgais atbalsts, pastāv risks ilgstoši nokļūt NEET situācijā. Par NEET jauniešiem sauc jauniešus, kuri nemācās vai nestrādā (akronīms no angļu valodas "not in employment, education or training").

Kā novērojis BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, RSU docētājs un Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs Ņikita Bezborodovs, izvēļu un izšķiršanās procesā ļoti svarīga loma ir iespēju apzināšanai, profesijas specifikas iepazīšanai un izmēģināšanai. Droša vide un atbalsts iespēju meklēšanā, talantu izpaušanā un dzīves aicinājuma atrašanā ir svarīgi stūrakmeņi jauniešu tālākā izaugsmē un savas vietas atrašanā dzīvē. Tieši ar tādu mērķi – palīdzēt jauniešiem NEET situācijā – tiek realizēts projekts “PROTI un DARI 2.0”, kas ļauj saņemt mentora atbalstu un izmēģināt spēkus dažādās profesijās.

Pusaudžu vecumposma īpatnības, kas pieaugušajiem jāņem vērā

“Ne tikai bērniem, bet arī jauniešiem ir nepieciešama dažāda veida pieaugušo palīdzība. Agrīnā vecumā pieaugušais nodrošina izdzīvošanu, savukārt vēlākos gados, kad pusaudžiem jāapgūst patstāvība un jāatdalās no vecākiem, veidojot savu identitāti, ir vajadzīgs atbalsts lēmumu pieņemšanā. Pusaudžu vecumā ir ļoti daudz spēcīgu emociju, parādās arī daudz jaunu dziņu, ko nav iespējams “nobremzēt”, un impulsivitāte izvirzās priekšplānā,” skaidro Bezborodovs.

Pusaudžu vecumposmā smadzenes joprojām turpina attīstīties, un pēdējā smadzeņu daļa, kas nobriest aptuveni 25 līdz 30 gadu vecumā, ir pieres daiva. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par vadības funkcijām, piemēram, spēju paredzēt, kādas sekas var būt šī brīža darbībām nākotnē, saistot savu uzvedību ar ilgtermiņa mērķiem. Kad bērni kļūst par pusaudžiem un jauniešiem, pieaugušie nereti no viņiem sagaida šo ilgtermiņa domāšanu, taču, lai arī visas pārējās smadzeņu daļas ir nobriedušas, spēja pieņemt apzinātus lēmumus par savu nākotni vēl nav līdz galam attīstījusies.

Profesionāls atbalsts un praktiska palīdzība projektā “PROTI un DARI 2.0”

Projekta “PROTI un DARI 2.0” ietvaros ikvienam iesaistītajam jaunietim tiks izstrādāta tieši viņam piemērota individuālā pasākumu programma, ietverot tādas aktivitātes kā neformālā un ikdienas mācīšanās, speciālistu (tostarp ārstniecības personāla) konsultācijas, dalība pasākumos (piemēram, nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana (tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara), iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (piemēram, surdotulka pakalpojumi, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi), pasākumi horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai (tai skaitā pandusu noma, indukcijas cilpu noma, jomas ekspertu konsultācijas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumi, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumi). Šīs aktivitātes veido būtisku atbalstu jauniešu turpmākās nākotnes attīstībā.

Grietas pieredzes stāsts – uzticības personas nozīme

Grieta ir viena no jaunietēm, kura projektam “PROTI un DARI!” pievienojās brīdī, kad bija pabeigta vidusskola, bet nebija īstas skaidrības, ko darīt tālāk. Grieta ir ļoti radoša meitene, apveltīta ar dažādiem talantiem, bet brīdī, kad Grietu satika projekta mentore, viņa bija nokļuvusi dzīves krustcelēs ar miglainu priekšstatu par nākotni. Ar projekta atbalstu Grieta uzsāka apmeklēt sagatavošanas kursus iestājpārbaudījumiem Mākslas akadēmijā, iesaistoties veidošanas un gleznošanas nodarbībās. Pēc neilga laika Grieta saprata, ka viņai patīk veidošana, bet māls, ar ko strādāja akadēmijā, viņu īsti neuzrunāja. Šajā brīdī ļoti nozīmīgs bija Grietas mentores atbalsts, kura meklēja citas iespējas, kā palīdzēt talantīgajai jaunietei. Liktenīgs pagrieziena punkts bija diena, kad mentore iepazīstināja Grietu ar tēlnieku Robertu Dineru, kurš kļuva par Grietas ceļabiedru mākslas pasaulē un skolotāju, pie kura jaunā māksliniece spēra pirmos soļus metālapstrādes pasaulē. Projekta “PROTI un DARI!” ietvaros izveidojusies sadarbība palīdzēja Grietai sagatavoties iestājeksāmeniem Mākslas akadēmijā, un šobrīd Grieta veiksmīgi studē jau 3. kursā un piedalās izstādēs.

“Pieaugušie, kuriem ir spējas un dzīves pieredze, var palīdzēt jaunietim izprast gan pasauli, gan pašam sevi. Diemžēl ne vienmēr tie var būt vecāki, ja ģimenē nav ierasts sarunāties. Šādos gadījumos ir labi, ja jaunieša dzīvē ir pieaugušais, kuram var uzticēties un kurš ir ieinteresēts. Tas var būt kāds no ģimenes locekļiem, sporta treneris vai mentors,” uzskata Bezborodovs.

Mācīšanās sarunāties un sociālā terapija

NEET fenomena risināšanai nepieciešama daudzpusīga pieeja, atzīmē Ņikita Bezborodovs. Valstiskā līmenī ir jārealizē izglītības reforma un iekļaujoša politika. Tāpat svarīgi radīt sociālā atbalsta sistēmu un ekonomiskās iespējas jauniešu nodarbinātībai. Ne mazāk svarīgi ir arī pievērst uzmanību garīgās veselības jautājumiem, lai NEET situācijā nonākušiem jauniešiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā un iesaistīties darba dzīvē. Bērnu psihiatrs Ņ. Bezborodovs par apsveicamu uzskata tendenci, ka jaunieši mūsdienās nebaidās runāt un meklēt palīdzību pie speciālistiem, ja izjūt pastiprinātu trauksmi vai citas psiholoģiskas problēmas.

“Mūsdienās liela daļa no pusaudžu un jauniešu sociālās komunikācijas ir pārgājusi virtuālā vidē. Tam ir savi plusi, taču tā nespēj pilnvērtīgi aizstāt fizisko komunikāciju. Ja vecāki sūdzas par to, ka bērni vai pusaudži visu laiku pavada pie datora vai ar telefonu rokās, sākumā ir objektīvi jānovērtē, kādas iespējas jaunietim ir darīt kaut ko citu,” skaidro Bezborodovs.

Viņa ieteikums ir veicināt sociālo terapiju, kad jaunieši tiek mudināti iesaistīties interešu grupās, praktiskās nodarbībās vai jauniešu organizācijās, kur tiek veikts specializēts darbs ar jaunatni un apgūtas noderīgas prasmes. Tas veicinās kopienas un piederības sajūtu grupai, kas šajā vecuma posmā ir ļoti svarīga. Savukārt vecākus Bezborodovs mudina neatmest ar roku centieniem sarunāties un mēģināt atkārtoti, ja sākotnēji neizdodas. Mentora piesaiste ir veids, kā palīdzēt jaunietim “šeit un tagad”, ja atvase vecākos neklausās, bet ir svarīgi izlemt par turpmāko izglītību vai nodarbinātību, taču, ja vecāki turpina būt klātesoši, kādā brīdī var notikt “klikšķis” un jaunietis sarunām atveras.

Lai pieteiktu jaunieti projektā un saņemtu plašāku informāciju par atbalsta iespējām, ir jāsazinās ar sava novada projekta kontaktpersonu. Kontaktpersonu kontakti atrodami šeit.

Latvijā Jauniešu garantijas piedāvātie atbalsta pasākumi projekta “PROTI un DARI!” ietvaros norisinājās līdz 2023. gada izskaņai, un ar 2024. gadu uzsākts projekts “PROTI un DARI 2.0”, ar kopējo budžetu 5 495 518 EUR, no kuriem Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 4 671 190 EUR apmērā.

Uz augšu