Libermanis uzsver, ka vairākas slimnīcas Žitomirā, Odesā un Viņņicā pārņēmušas Latvijas pieredzi un sākušas patstāvīgu darbu, ātri ieviešot arī oriģinālus risinājumus.
Libermanis pauž, ka karadarbības rezultātā veselības aprūpes sistēma tiek ievērojami apgrūtināta. Tā pārpludināta ar ievainotajiem, tūkst medikamentu un materiālu, tostarp mediķi ir stresā un izsīkuši.
Tamdēļ civilās un militārās ķirurģijas nostādnes atšķiras. Civilajā medicīnā ārsti cenšas nodrošināt ikvienam pacientam maksimāli kvalitatīvu ārstēšanu atbilstoši pierādījumos balstītai medicīnai. Savukārt kara ķirurģijā nepietiekamo resursu dēļ jāpalīdz tiem pacientiem, kuriem ir perspektīva, viņš skaidroja.
Libermanis norāda, ka, pateicoties sasniegumiem pirmās palīdzības sniegšanā armijās un pārdomātai loģistikai ir iespējams izglābt ne tikai daudzus ievainotos karavīrus, kas citādi būtu gājuši bojā kaujas laukā, bet arī saglabāt viņu smagi traumētās ekstremitātes.
"Kad karadarbība turpinās ilgstoši un ir augsta kauju intensitāte, karojošās puses hospitāļi kļūst pārpildīti ar slimniekiem, kuriem ir lielas, vaļējas brūces un vaļēji lūzumi," klāsta ārsts, norādot, ka šādu slimnieku ārstēšanā būtu jāpiesaista plastiskie ķirurgi. Tomēr daudzās armijās pastāv plastisko ķirurgu deficīts.
Šo speciālistu deficīts skaidrojams ar nepietiekamo speciālistu nodarbinātību miera laikā un peļņas iespējām estētiskajā ķirurģijā, ko izvēlas vairums speciālistu, skaidroja Libermanis.
Pēc viņa paustā, mikroķirurģijas speciālisti ir retums, bet tieši viņi var sadziedēt karā bieži izplatītās lielās, inficētās brūces, lūzumus brūcēs un citas komplicētās traumas.
Libermanis norāda, ka tieši Latvijā kopš 1985.gada pastāv Nacionālās mikroķirurģijas tradīcijās nostiprinājusies metodika, kas ļauj sagatavot efektīvu mikroķirurgu dažu mēnešu laikā. Ar tās palīdzību studentus apmāca biežāk sastopamo kara ievainojumu operāciju veikšanā.
Iepriekš trīs ķirurgi 2022.gadā devušies uz Ukrainu, strādājot Centrālajā kara hospitālī, operējot arī Kijevas Rajona slimnīcā un Centrālajā robežsardzes hospitālī. Tāpat arī 2023.gadā latviešu ķirurgi strādājuši Dņeprā, Ternopiļā, Luckā un Ļvivā. Līdztekus tiešajiem pienākumiem Latvijas pārstāvji apmācījuši Ukrainas ārstus un pēdējo kursu medicīnas studentus.