/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
/nginx/o/2025/05/13/16840388t1hef7a.png)
3. maijā ar ģimeni devāmies uz grupas “Skyforger” 30 gadu jubilejas koncertu Arēnā Rīga. Tā kā neesmu sporta spēļu komentētājs televīzijā, man nav obligāti jāatkārto jaunais ķīniešu nosaukums un man tā vienmēr paliks Arēna Rīga. Apmeklējot koncertu, kā jau vecs un noguris cilvēks, izvēlējos sēdvietu, kamēr jaunatne varēja stāvēt kājās.
Jau pie ieejas durvīm un vēl pirms biļešu uzrādīšanas apsargi no pasākuma vietas izvadīja ārā vairākus kvēlus grupas fanus, kuri bija paspējuši sev sagādāt pārvietošanās grūtības. Uzreiz sapratu, ka būs lielisks koncerts, jo šis iedeva tādu kā brīvdabas festivāla sajūtu, kuras bija ļoti pietrūcis.
Jāteic, ka “Skyforger” viņu 30 gadu pastāvēšanas laikā dzīvajā dažādās vietās droši vien esmu redzējis vismaz kādas 30 reizes. Spēcīgi iespiedusies atmiņā metālopera “Kurbads. Ķēves dēls” Limbažos. Sākumā šķita: biļetes diezgan dārgas, grupa miljons reizes redzēta – vai tiešām man to vajag? Bet cik vēl Latvijā ir tādu metāla grupu, kas var uztaisīt konci Arēnā? Tieši tā – neviena. Tāpēc jāiet un ar savu naudu jāatbalsta pašmāju labākā metāla blice, nav variantu.
Tu vari aiziet uz kaut kādu random popmūzikas koncertu un neredzēt nevienu pazīstamu seju, bet, ja pietiekami ilgi esi dzīvojies apkārt pa dažādiem metālfestiem, loģiski, ka šādā koncertā, ejot līdz savai sēdvietai, papildu laiku patērēsi, mājot katram desmitajam apmeklētājam, jo viņu pazīsti. Arī par to vienmēr prieks.