Video ⟩ Auto foto orientēšanās sacensības tautiešiem Īrijā kļūst par tradīciju (1)

Šogad piedzīvojumiem bagātajām sacensībām dots nosaukums “Rododendriem pa pēdām”, un tās notika Tipereri grāfistē. Pasākumam bija pieteikušās 22 komandas, un katra ekipāža bija parūpējusies par savu īpašo un vienreizējo tēlu.

Šā gada auto foto orientēšanās sacensības rīkoja Solveiga Lizinska ar savu komandu. Pasākumam ir ļoti romantisks nosaukums, bet vai to organizēšana arī bija viegla?

Solveiga Lizinska stāsta: “Pasākumam ideja radās, protams, nosaukums “Rododendriem pa pēdām” – ar ko tad lai pārsteidz Īrijas vidienē latviešus, kas paši ceļo, atceļojuši uz Īriju? Tātad mēs domājām, ka ir tieši labi saliedēt visus, un rododendri taču ir tāds dabas skaistums, ko var redzēt ārpus dārziem. Es domāju, ka tas ir tieši tas, kas visiem varētu būt interesanti. Protams, tas nenāca tik viegli, kā ir rododendri. Bija negulētas naktis. Ideja bija ļoti viegla, tā nāca ļoti ātri, bet pats process ir nedaudz sarežģīts, kā jau jebkurš pasākums.

No pasākuma gaidām vairāk draudzību, sirsnību, protams, arī uzmanību, attapību un veiklumu.

Ko tad vēl var novēlēt dalībniekiem? Lai viņiem ir jauks, gaišs ceļš un vienkārši brīnišķīgas emocijas!”

Organizatori sacensību dalībniekiem solīja jautru un neparastu piedzīvojumu! Vai tā bija?

Komanda “Brunch Club”:

- Nu tik, cik mēs atcerēsimies, tik arī būs. Nav baigā garantija. Tā, kas paņēma drapīti pirms tam, tā kaut ko atcerēsies. Bet pa lielam pašreiz viss ir kārtībā, priecīgas. Bija tādas kā problēmas, tur pie pils vienai sametās slikti, bet viss ļoti labi!

- Tā biji tu, kurai palika slikti.

- Bet ļoti labi noorganizēts. Esam finišā, tad viss ir kārtībā.

- Visas sešas dzīvas, vēl elpo.

- Mēs bijām sešas vai septiņas?

- Varbūt septiņas?

- Varbūt vienai pārbraucām pāri?

- Nē, tā neskaitās.

- Nē, tā neizdzīvoja!

- Mums gāja visādi. Pus pēdu salauzu. Asinsspiediens vienai pacēlās. Dabūjām meklēt tēju. Bet tā viss kārtībā.

- Mums ir mērāmais līdz, mēs esam sagatavojušās.

- Par visu ir padomāts!

- Un tabletītes mums arī ir līdz. Jūs varat pacienāties. Enerģijai! Ļoti labas zālītes, ļoti labas.

Komanda “Reņģēdāji”:

“Vienvārdsakot ir tā, cik pats ir priecīgs, cik grib atpūsties, cik pats ir lustīgs, tā arī ir.

Organizatori ir centušies, un tiešām, ja vēlies to piedzīvojumu sagaidīt, tad tu arī redzi. Un visa tā braukšana bija ļoti, ļoti jauka, un mums bija tāda ļoti spilgta epizode, kur bija jāsaliek puzle. Tiklīdz nobildēja un saprata, kas tur ir, Zane uzreiz taisa labo pagriezienu un visa tā bilde aiziet uz otru pusi, un mēs tā īsti nesapratām, kur ir jābrauc.

Bet nu tiešām viss ir forši un visi priecīgi un laimīgi. Paldies visiem.”

Komanda “Lunātiķi”:

“Paldies organizētājiem, gāja mums - sākums mums bija pilns stresa, mēs ļoti uztraucāmies. Protams, ka gribējās vinnēt, visu atrast. Un mums ļoti patika. Viss super, ideāli! Būtu forši, ja katru gadu mēs šitā varētu atbraukt un piedalīties tādos pasākumos.”

Komanda “Komēta nāk”:

- Kā jau katrs šis pasākums, šis nav pirmais, jūs jau zināt, ka ir daudzi bijuši šāda veida pasākumi Īrijā un visi ir daudz atšķirīgāki, savas vietas mainām, lokācijas. Šeit arī bija ļoti skaisti, ideāli. Solveiga ar komandu bija parūpējusies. Brauciens mums bija diezgan interesants, strīdējāmies, ņēmāmies.

- Nu kā parasti!

- Kā parasti. Jo es esmu uguns, viņa ir zeme. Kaut kā tā.

- Bet interesanti, jā, jā. Gaidīsim nākošo gadu. Mums jau pačukstēja, kur būs nākošā vieta.

Komanda “Čirkas”:

“Jā, protams, bija piedzīvojums, tāpēc ka pirmais jau bija tas, kas patika ļoti, ka bija uzrakstīts par “Brēmenes muzikantiem” – jāmeklē gailis, suns, kaķis un ēzelis. Tas bija tāds foršs piedzīvojums, jo vajadzēja padomāt, kur to visu atrast. Bet beigās atradām kaut kur. It īpaši gaili atradām mājās ledusskapī, kūpinātu! Tas jau vien bija piedzīvojums! Protams, arī tā trepju skaitīšana – vienai sanāk tik, otrai sanāk tik. Īstenībā viss kopumā tiešām izdevās, iebraukt tajā pašā ābolu fermā atkal paskatīties, tie ēzelīši. Bija kolosāli! Tā kopā būšana sevišķi, tas jau pats galvenais!”

Komanda “Karstgalvji”:

“Piedzīvojumiem pilna diena šodien bija. Ļoti skaists sākums tāds, bija lietains, pēc tam jau viss mainījās. Mums tie ceļi tā baigi forši izveidojās, tad mēs bijām Tipereri, tad mēs aizbraucām uz Klonvelu, tad sapratām, kur varētu dabūt gaili. KFC ir gailis, kur mēs iegājām un nofočējāmies ar “īstu” gaili. Bet viņš bija uzzīmēts gailis!”

Komanda “Pieci tankisti un suns”:

- Jā, mums bija foršas atmiņas, vai ne? Mums bija labas atmiņas, mums patīk, vai ne? Patika, un nākošgad arī piedalīsimies, ja!

- Mums pirmais gads, kad piedalāmies.

- Un par to vistu, jā.

- Mums uzdevumā bija, ka jānobildē vista, kuru mēs atradām tikai veikalā, ledusskapī.

- Jā, bija jāatrod galvenie varoņi no “Brēmenes muzikantiem”, un, tā kā mēs vistu vai gaili nevarējām atrast, tad mēs to paņēmām veikalā!

Kā jau visās sacensībās, finišā dalībniekus gaidīja balvas, kriņģelis, tēja un kafija.

Uz tikšanos nākamgad!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA "IMLO Lat-Ireland".