Dānija izmēģina buru dronus, kas Baltijas jūrā palīdzēs aizsargāt zemūdens kabeļus (6)

“Drošības situācija nosaka, ka mums ir jāuzlabo Dānijas aizsardzības spējas, un tas attiecas arī uz mūsu jūras spēkiem”, Dānijas televīzijai uzsvēra Aizsardzības ministrijas Iepirkumu un loģistikas organizācijas direktors, ģenerālleitnants Kims Jespers Jērgensens.

Ņemot vērā saspringto drošības situāciju Baltijas jūrā, izaicinājums ir tāds, ka “būtībā visu laiku ir jābūt uz ūdens, un tas ir ārkārtīgi dārgi,” sacīja Dānijas Aizsardzības akadēmijas stratēģijas eksperts Pēters Vigo Jakobsens.

Tā kā katra Krievijas kuģa izsekošana ir pārāk dārga, Dānija cenšas “izveidot daudzslāņainu sistēmu, kas ļauj mums pastāvīgi uzraudzīt potenciālos draudus, bet ir daudz lētāka nekā iepriekš”.

ASV uzņēmuma Saildrone buru droni jeb bezpilota novērošanas kuģi un drīzumā vēl divi šādi peldlīdzekļi, ko NATO ietvaros pašlaik testē Baltijas jūrā, tiks izmantoti gan Baltijas jūrā, gan Ziemeļjūrā.

Pārbaudes laikā plānots noskaidrot, vai un kā tie var papildināt Dānijas aizsardzības spējas jūras novērošanā un izlūkdatu vākšanā, it īpaši teritorijās ar ierobežotu jūras spēku klātbūtni.

Apmēram 10 metrus garos jūras izlūkošanas dronus darbina vēja un saules enerģija, tiem ir fiksēta bura, ko var regulēt, izmantojot elektromotoru. Lai ilgāk paliktu ekspluatācijā, tiem ir papildu elektrodzinējs, ko darbina rezerves akumulators, ja vēja nav pietiekami daudz. Enerģiju akumulatoram laivas iegūst no saules baterijām, kas iestrādātas korpusa virsmā.

Šie Voyager tipa droni spēj darboties autonomi bez apkalpes. Droni nepārtraukti novēro apkārtni 30 kilometru rādiusā. Informācija tiek analizēta, izmantojot mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu (AI), un tā var sniegt visaptverošu priekšstatu par situāciju jūrā.

Ražotāja reklāmas video apgalvots, ka drona optiskās kameras, radari, infrasarkano staru sensori un mikrofoni nepārtraukti monitorē situāciju gan virs, gan arī zem ūdens. Peldlīdzekļu aprīkojums ļauj autonomi atklāt, izsekot un klasificēt dažādus objektus, lai apkarotu nelegālas darbības jūrā, aizsargātu teritoriālos ūdeņus un kritisko infrastruktūru. Novērošanas misiju mērķis ir agrīnā stadijā atpazīt potenciāli bīstamus kuģus un operācijas, kā arī nosūtīt šos datus uz militāro bāzi, kur tiek pieņemts lēmums par to, kā uz tiem reaģēt.

Sākotnēji šīs autonomās sistēmas testa režīmā darbosies trīs mēnešus, taču ar laiku droni varētu kļūt par nozīmīgu NATO misijas sastāvdaļu Ziemeļu un Baltijas jūrā.

Today marks a major milestone in the evolution of maritime autonomy in Europe: Four Saildrone Voyager USVs have been deployed for a three-month mission in the Baltic Sea! 🇩🇰🇪🇺 https://t.co/e3q33AcITu pic.twitter.com/FiVZWKUvqL

— Saildrone (@saildrone) June 16, 2025

Galvenā uzmanība tiks pievērsta zemūdens kabeļu uzraudzībai Dānijas ūdeņos. Kopš 2023. gada jūras infrastruktūrai nodarītie postījumi ir palielinājušies. Pavisam nesen, 2025. gada janvārī, tika pārrauts optiskās šķiedras savienojums starp Latviju un Gotlandes salu Zviedrijā. Kopumā pēdējo divu gadu laikā ir bojāti vismaz vienpadsmit zemūdens kabeļi. Divi “Nord Stream” cauruļvadi iepriekš tika iznīcināti 2022. gadā.

Domājams, ka visus incidentus izraisīja naidīgi noskaņotu valstu sabotāžas akti. Tiek uzskatīts, ka dažus no tiem izraisījuši kuģi no Krievijas ēnu flotes, ko veido novecojuši naftas tankkuģi ar neskaidru izcelsmi. Tie ietver, piemēram, tankkuģi Eagle S, kas kuģo ar Kuka salu karogu. Šo kuģi aizturēja un konfiscēja Somijas drošības spēki sakarā ar zemūdens kabeļa bojājumiem Baltijas jūrā.

Aprīlī Dānijas aizsardzības ministrs Troels Lunds Poulsens paziņoja, ka Dānija iztērēs aptuveni 4 miljardus kronu (536 miljonus eiro), lai iegādātos jūras kuģus patrulēšanai un zemūdens kabeļu uzraudzībai.