Šorīt izvaicāju tēvu, kur tieši mēs stāvējām Baltijas ceļā. Tas bija Ieriķos. Jautāju- kā jūs izdomājāt, ka mūsu ģimenei jādodas? Viņš atbildēja : Tā bija ašā doma, kad kopā ar kaimiņiem un kaimiņbērniem sasēdāmies žigulī un braucām piedalīties BALTIJAS CEĻĀ. Ceļā par BRĪVĪBU. Braucām no Jēkabpils (no Jēkabpils līdz Ieriķiem ir 130 km), lai piedalītos akcijā - sadotos rokās uz 15 min!
Paldies vecākiem, vecāku draugiem, ka mūs, sīkos, paķēra līdzi. Es atceros to jaudu!
Kad pagājuši 30 gadi, tikai tagad mana apziņa spēj šo fenomenu novērtēt. Būt klāt absolūti garīgai, miermīlīgai vienotībai, kad 2 miljoni cilvēku sadodas rokās. Garīgs spēks!