Gogol Bordello "Super Taranta"  

(Side One Dummy)

9/12

Viena no, manuprāt, pēdējo gadu vitālākajām koncertgrupām daļēji tomēr ir spējusi ierakstā iemūžināt to enerģiju, kas strāvo no Gogol Bordello dzīvajiem koncertiem. Viss jaunais albums, gluži kā visi iepriekšējie ieraksti, ir viena liela ballīte - tas iedziedāts gan lauzītā (apzināti saglabāts krievu akcents) angļu mēlē, gan brīžiem skaidrā krievu valodā.

Grupas solists un līderis, ukraiņu emigrants Jūdžīns Hutcs (Eugene Hütz), īstajā vārdā Jevgeņijs Smirnovs, jauno albumu raksturojis kā "jauno intelektuāļu dumpi", taču muzikāli tas esot tas pats spurainais "čigānu panks".

"Jaunajās dziesmās tiek runāts gan par sadzīviskām lietām, gan par transgalaktiskām parādībām," komentē Hutcs. "Pavisam negaidīti lietas, kurām ir seksuāls, mistisks, pat zinātnisks raksturs, var saplūst vienā dziesmā, un tas viss jautras ballītes mūzikas kontekstā. Tādas tās lietas. Tā būs astrofiziska, alkoholiska, orgasmiska histērija."

Ekscentriskie un vitālie Gogol Bordello radās 1999. gadā Ņujorkā, tā pamatā muzicē emigranti no Austrumeiropas. Grupas solists un līderis Jūdžīns Hutcs dzimis Ukrainā. Pēc Černobiļas katastrofas kopā ar vecākiem emigrējis sākotnēji uz Eiropu un tad uz ASV, kur vēlāk pievērsies mūzikai. Gogol Bordello muzicē krievu vijolnieks, krievu akordeonists, ebreju izcelsmes ģitārists, etiopiešu basģitārists un amerikāņu bundzinieks. Mūzikas prese Gogol Bordello dēvē par "The Clash cīkstēšanos ar The Pogues Austrumeiropas garā".

Pirmie grupas koncerti notika klubā "Pizdetz" Ridžstrītā, Hutcs tur piestrādāja arī par dīžeju. Pirmais albums "Voi-La Intruder" izdots 1999. gadā, pēdējais "Gypsy Punks: Underdog World Strike", ko producējis pats Stīvs Albini, - 2005. gadā.

2005. gada platē, pateicoties kurai grupai izdevies gūt plašāku atzinību visā pasaulē, nesen saņemot pat BBC Radio 3 "World Music" balvu, bija atrodami vismaz divi megagrāvēji - "Sally" (audio) un "Start Wearing Purple". Jaunajā platē, manuprāt, visas dziesmas ir vienā līmenī, taču, ja būtu jāizceļ viens skaņdarbs, tad mans favorīts noteikti būtu "Supertheory of Supereverything"(audio).

Patiesībā grupas panākumi pasaulē ir pārsteidzoši, vīri ir vieni no pieprasītākajiem kolektīviem teju vai visos vasaras mūzikas festivālos. Kur slēpjas Gogol Bordello panākumu formula? Visticamāk, šeit jāmin vairāki faktori - pirmkārt jau tas, ka vīri muzicē Ņujorkā - vietā, kur iespējams ir viss. Manuprāt, tādas un varbūt pat kvalitātes ziņā līdzīgas grupas Krievijā var sameklēt diezgan daudz, kaut vai "Ļeningrad" ... taču viņu auditorija beidzas līdz ar bijušās PSRS robežām. Gogol Bordello tikai fragmentāri izmanto krievu valodu, kas kopā ar čigānu mūzikas vijoļu skaņām rada fascinējošu sajūtu ... līdzīgu divvalodības āķi izmantoja vēl viena bijušās Padomju Savienības izceļotāja Regīna Spektore (Regina Spektor) dziesmā "Apres moi".

Piemērs: fragments no Gogol Bordello "Zina-Marina":

"In this game they''ll always be on the top and it''s up for you to learn or not! eh! padavai-ka djadka lodku, babenok zagruzgai-ka oi, davai davai!... trimai denga denga oh da kino-cameru da zgurnalistik nu ka dai-ka eh! po chernu morju... da na Dubai Dubai "

"Super Taranta" nav ikdienišķa klausāmviela, šo ierakstu nav iespējams tā vienkārši uzlikt fonā ... mežonīgā enerģija, kas laužas ārā no pastiprinātājiem, ir inficējoša, tā vien gribas likt galdā degvīna pudeli, mesties dejas solī un ļauties šai čigānu ballītei. Plate palīdz arī neaizmigt, braucot naktī ar auto - pats par to nesen pārliecinājos, braucot no Liepājas uz Rīgu. Ceru, ka drīzumā kāda no koncertrīkotāju organizācijām neaģēs un uzaicinās Gogol Bordello uz Rīgu.

Izdošanas datums - 10.07.2007.