Lai ārvalstnieks tiktu pie uzturēšanās atļaujas Latvijā, atsevišķi nekustamā īpašuma tirgotāji piedāvā mākslīgi paaugstināt darījuma summu, lai tādējādi tiktu sasniegta Imigrācijas likumā noteiktā summa - 100 tūkstoši latu. Par to eksperimentā pārliecinājās LNT raidījums «Degpunktā».
Nekustamā īpašuma tirgotāji šmaucas ārvalstnieku labā (35)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Interneta sludinājumos «Degpunktā» novēroja, ka Rīgā dzīvokļus tirgo par apmēram 90 tūkstošiem latu, taču vienlaikus tiek piedāvāts pircējam no ārzemēm tikt pie uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Kā zināms, 2010.gadā spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka trešo valstu pilsoņi uzturēšanās atļauju var iegūt, ja viņi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā - par 50 000 latu.
Tā, piemēram, Rīgā, Vaidavas ielā 15 tiek tirgots dzīvoklis par apmēram 89 tūkstošiem latu un papildus piedāvāts iegūt uzturēšanās atļauju. Lai tiktos ar dzīvokļa tirgotāju, «Degpunktā» piesaistīja krieviski runājošo Andreju un īstenoja eksperimentu.
Andrejs, tiekoties ar tirgotāju, tiek aicināts aplūkot vēl divus dzīvokļus Pūces ielā, kas lētāki nekā Vaidavas ielā norādītais. Šo abu dzīvokļu kadastrālā vērtība nesasniedz 30 tūkstošus latu, kā prasīts likumā, lai tiktu pie uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Arī prasītā cena zemāka. Tādēļ tirgotājs Andrejam piedāvā papildus nopirkt autostāvvietu, lai būtu sasniegta vajadzīgā kadastrālā vērtība. Un pat tad, ja kopējā summa nesasniegtu vismaz 100 tūkstošus latu par darījumu, tad esot iespējams «visu sarunāt», proti, - mākslīgi paaugstināt darījuma summu. Kā tas tiks panākts, to tirgotājs izvairījās Andrejam atklāt.
Taču zvērināts advokāts Jānis Berovskis «Degpunktam» skaidroja, ka, visdrīzākais, šāda darījuma ietvaros pārdevējs ar pircēju vienotos un mākslīgi paaugstinātu nekustamā īpašuma vērtību, nosakot, ka tas maksā vairāk nekā 100 tūkstošus latu. «Kā viņi pēc tam to izdara - vai atgriež atpakaļ naudu vai kā savādāk, tā ir viņu personīgā darīšana. Likums to tieši neaizliedz. Tomēr jāsaka, ka Imigrācijas likumā ir noteikts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var anulēt termiņuzturēšanās atļauju gadījumā, ja ārvalstnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas. Kā to konstatēt - tas jau ir pārvaldes ziņā. Jebkurā gadījumā likums neliedz pārdevējam rīkoties ar iegūto naudu - ziedot suņu patversmei vai atdot atpakaļ pircējam,» atzīst Berovskis.
Tāpat advokāts norādīja, ka neesot statistikas par šādiem darījumiem, cik tie reāli vai nereāli, taču esot dzirdēts, ka itin bieži tiek mākslīgi paaugstināta pirkuma summa, lai ārvalstnieki iegūtu šīs te uzturēšanās atļaujas.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē «Degpunktam» atzina, ka saistībā ar uzturēšanās atļauju iegūšanu bijušas daudzas un dažādas krāpšanas. Tādēļ pērn tika lūgts veikt izmaiņas likumdošanā, nosakot minimālo kadastrālo vērtību darījumam, lai tā būtu vieglāk kontrolēt notiekošo.
Skatīt pievienoto video.