Ir pāri, kuri priekšroku dod tradicionālām kāzām baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, krāšņi baltai līgavas kleitai un kuplam radu pulciņam viesu lomā. Tai pašā laikā ir tādi, kuri kāzas vairāk uztver kā piedzīvojumu un jestru ballīti kopā ar draugiem. Viņu vidū arī producents Andrejs Ēķis ar sievu - pasniedzēju un dizaineri Dainu.
Uzvalka vietā – džemperis jeb kāpēc par Ēķa kāzām vēl ilgi runāja?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Abi jau šovakar viesosies īpašajā, kāzu tematikai veltītajā STV Pirmā! sarunu šovā «Starp mums runājot» un atklās, ka viņu draugi pat nav zinājuši, ka kopīgi plānotā ekskursija uz briežu dārzu patiesībā ir daļa no abu laulību ceremonijas. «Atnāca cilvēki «briežu apskates» drēbēs, tika sasēdināti mikroautobusā un devās ceļā. Tad viņus nostopēja ģitārists, kurš, izrādījās, bija aizmirsis zagsā savas notis, un visi devās tām pakaļ,» neparastās dienas notikumus atceras Daina. «Un tad mēs pēkšņi parādījāmies pie zagsa durvīm, bija arī operdziedātājs, kurš sāka dziedāt,» sievu papildina Andrejs. Viņš neslēpj, ka uz netradicionālām kāzu svinībām mudinājis arī fakts, ka šī ir viņu otrā laulība, tāpēc abi nav vēlējušies ierastu ceremoniju.
Tā vietā viņi draugus pārsteidza ar neparastu notikumu, bet kāzu kleitas un uzvalka vietā izvēlējās sievas pašas rokām adītu baltu džemperi līgavainim un baltu džemperkleitu līgaviņai. «Tas bija kaut kas tāds, kas man ārkārtīgi patika. Man tā liekas, ka visa dzīve ir kā viens liels hepenings, un, ja tu vari izveidot arī saviem draugiem hepeningu, kurā pats piedalies, ir fantastiski. Tas ir notikums, kuru atcerēšos visu mūžu, – visi tērpi, mūzika, gluži kā filmā.
Iedomājies, brauc tas autobuss, pēkšņi iekāpj mūziķis, kuram ir pa ceļam un kurš turpat arī uzspēlē. Pēc tam viņš saka – iebraucam zagsā, man notis pazudušas, un tad iznāk operdziedātājs un sāk dziedāt. Un tad mēs parādāmies, un tās sejas draugiem, un acis!» jūsmo Andrejs. Vaicāts, vai neviens no draugiem tā arī nav nojautis ekskursijas patieso mērķi, producents atzīst, ka šo noslēpumu izdevies glabāt godam. «Mēs neuzlikām saviem draugiem par pienākumu izlemt, ko ģērbt vai dāvināt, – viņiem vienkārši bija jābūt noteiktā laikā un noteiktā vietā.»