Adventes vainagi ir piedzīvojuši daudz dažādu stilu. Bet floriste Anda Rūtenberga saka: rota, kas darināta, izmantojot garšvielas, vienlaikus var būt gan tradicionāla, gan savdabīga un noslēpumaina.
Garšām piesātināti Adventes vainagi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lai arī dabā viss ir aizmidzis, Ziemassvētki būtībā ir smaržīgi svētki,» atzīst A.Rūtenberga. «Viena no jaukākajām tradīcijām ir piparkūku cepšana, tad līdz ar siltumu mājā izplatās mīklā izmantoto smaržīgo piparu, krustnagliņu, muskatriekstu un kanēļa maisījuma aromāts. Šīs četras garšvielas visbiežāk asociējas tieši ar Ziemassvētkiem un to gaidīšanu. Tāpēc tās arī tiek izmantotas Adventes vainagiem.
Protams, noder vēl citas, piemēram, badjans jeb Ķīnas anīss.
Pēc formas to var pielīdzināt zvaigznītei un asociēt ar Betlēmi.»
Vajag izdomu un pacietību
«Katra garšviela ir specifiska, kopā tās veido interesantu smaržu buķeti un telpā tādu kā noslēpumainību. Vainagam izmantoto daudzumu katrs pats var noteikt individuāli, bet pārsātināt nav vēlams,» iesaka floriste. «Galvenokārt tās tomēr ir tikai dekors kopā ar citiem izejmateriāliem – tā, lai vainags būtu gan patīkami smaržīgs, gan vizuāli pievilcīgs. Vēl izmantoju materiālus no dabas: čiekurus, citreiz arī kastaņus, zīles u.c. Tā kā šie materiāli ir diezgan tumši, tos var uzmundrināt ar krāsām. Piemēram,
muskatriekstam nekaitēs, ja nedaudz tiks uzkrāsots zelta spīdums.
Savukārt piparus var līmēt pamīšus ar krāsainām bumbiņām vai pērlītēm. Krustnagliņas vienas pašas arī pārāk skaistas neizskatās, bet aromāta dēļ bez tām neiztikt. Tāpēc jāpiemeklē pareizā vieta starp spožumiem.» A.Rūtenberga piebilst, ka katrs pats var pagatavot šādu Adventes vainagu, taču vajadzīga liela pacietība, lai pielīmētu pamatnei katru mazo pipariņu un krustnagliņu.