Rudens var būt lielisks laiks, kad zelta lapu burvību skatīt no mazliet cita skatupunkta. Laivošana nebūt nav tikai vasaras nodarbe.

Rudens krāso dabu skaistās krāsās, un laivošana ir viens no veidiem, kā to apskatīt mazliet citādāk. Piemērots apģērbs un ekipējums arī rudenī laivu braucienu padarīs par lielisku un baudāmu piedzīvojumu.

Šoreiz dodamies izbraucienā pa Gauju, kas ir viena no skaistākajām upēm Latvijā, ar tās neskaitāmajiem līkumiem, dziļo senleju, smilšakmens atsegumiem un straujajām pietekām.

Upes garums ir 460 km un Gauja ir vienīgā no Latvijas lielajām upēm, kas savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Turklāt rudenī Gauja ir sevišķi krāšņa, ceļotāja acīm atsedzas klintis un alas, kas vasarā nav tik labi pamanāmas.

Maršrutā, ko uzsākam apmetnē „Cēsis”, var apskatīt smilšakmens un dolomīta atsegumus, alas un kanjonveidīgas gravas, kas to padara īpaši aizraujošu.

Vērīgas acis pamanīs Gaujas labajā krastā esošās Ķūķu klintis. Plostnieki savulaik krāču dēļ Ķūķu klintis dēvējuši arī par Straujajiem iežiem. Zem smilšu sērēm upes malā rodas pazemes izskalojumi, kas ir ļoti bīstami.

Šo upes īpatnību gaujmalieši ievērojuši jau senatnē, tādēļ sacerēts daudz nostāstu un teiku par Gaujas viltību.

Dodoties tālāk, var redzēt Līgatnes pārceltuvi, kas šajā vietā ierīkota pēc II Pasaules kara, kad tika izpostīts tilts pār Gauju.

Pie pārceltuves atrodas atpūtas vietas, kā arī iekāpšanas-izkāpšanas vieta ūdenstūristiem.

Šajā maršrutā nevar pabraukt garām ģeoloģiskajam dabas piemineklim – Velnalas klintīm, kas atrodas Gaujas labajā krasā netālu aiz Siguldas tilta.

Smilšakmeņos redzams seno straumju raksts - muldveida slīpslāņojumi. Tieši šejienes iežos ir visbagātīgāk saglabājušās devona zivju fosilijas un floras atliekas.

Velnala jeb Krimuldas Velnala ir skatāma tikai no upes vai tās pretējā krasta. Tā sākas klinšu vidū astoņus metrus virs Gaujas un pašu alu apmeklēt nedrīkst drošības apsvērumu dēļ.

Ala veidojusies vairāk nekā pirms 10 000 gadu upes sānu erozijas un izzuduša avota darbības rezultātā.

Maršrutu noslēdzam apmetnē „Lielais akmens”, kas atrodas Gaujas kreisajā krastā.

Apmetnei pretim – upes labajā krastā – atrodas pats Lielais akmens ar Runtiņupītes ieteku. Izkāpjot krastā, Lielo akmeni var apskatīt visā tā krāšņumā, turklāt arī krasta šajā pusē ir ierīkotas piknika vietas.

Laivotāju ērtībām maršrutā atrodas 24 ūdens tūristu apmetnes, ko labiekārtojusi un apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. Te izveidoti piknika galdiņi, ugunskura vietas, labierīcības un pat nojumes nakšņošanai.

Lai arī citiem atpūtniekiem viesošanās šajās apmetnēs būtu patīkama, aicinām aiz sevis neatstāt atkritumus, bet gan tos paņemt līdzi.

“Ko atnesi-to aiznes!”

Šo un citus maršrutus atpūtai dabā ērti plānot būs mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms”, kur atrodami gan apskates objektu apraksti, gan arī informācija par atpūtas vietām un laivotāju apmetnēm pie Gaujas. .