Šoreiz dodamies pārgājienā uz aptuveni 15 kilometrus garo Amatas ģeotaku, kas sniedzas no Melturiem līdz pat Veclauču tiltam.

Rudens, ziema un agrs pavasaris ir īstais laiks, kad šo taku apmeklēt, jo smilšakmens atsegumus neaizsedz koku zaļā lapotne un ir iespēja tos iepazīt visā krāšņumā.

Amatas ģeotaka būs lieliski piemērota aktīva dzīvesveida piekritējiem, kurus aizrauj stāvi kāpieni un nepieradinātās dabas ainavas.

Maršrutu sākam aiz Melturu tilta, kur pavisam drīz jau atrodamies Dolomītu kraujas pašā virsotnē, kas ļoti labi apskatāma arī no upes krasta. Dabas pieminekli veido dziļā un krāšņa Amatas senleja aptuveni viena kilometra garumā.

Krauja ir iespaidīgs, bet reizē arī bīstams atsegums, tāpēc būtiski ir ievērot arī drošību un netuvoties pārāk tuvu kraujas malai.

Pa taku, kas iet paralēli Amatai, dodamies tālāk uz Ainavu krauju. Pievarot stāvo kāpienu, katru takas apmeklētāju atalgos skaists skats no aptuveni 40 metrus augstās kraujas. No šejienes redzama mežu ieskautā ieleja un upe, kas aizvijas cauri mežiem kā spoža lenta.

No Ainavu kraujas virsotnes redzama mežu ieskautā ieleja un upe, kas aizvijas cauri mežiem kā spoža lenta.

Tālāk maršruts ved Zvārtes ieža virzienā, kas ir viens no populārākajiem un ainaviskākajiem smilšakmens iežu atsegumiem Latvijā. Zvārtes iezis veidojies, Amatas upei izskalojot smilšakmens iežus.

Tautas nostāsti vēstī, ka Zvārtes iezis bijusi raganu sapulču vieta Vasarsvētkos, Jāņos un Ziemassvētkos. Tad tās uz slotām šāvušās šurp no Zilūža un Vilkates siliem.

Vēl tālāk, netālu no mājām “Amatas” atrodas arī Lustūzis, kas kā pakavs apliecas Amatas krastam.

Amatas ģeotaka ir lielisks veids, kā iepazīt šīs teritorijas ainavas un dabas bagātības. Īpaši krāšņi skati šeit veidojas ziemas otrajā pusē, kad no klintīm un atsegumiem atspīd iespaidīgi leduskritumi – tas gan vērojams tikai ziemās, kas neskopojas ar sniegu un salu.

Savukārt pavasarī adrenalīna kārie var doties aktīvā laivu braucienā pa krāčaino Amatu, kas ir viena no laivotāju iecienītākajām upēm šajā gadalaikā.

Maršrutu noslēdzam pie Veclauču tilta, kur Amata plūst pa smilšakmens kāpnēm un smilšakmens vannās griežas ūdens virpuļi. Arī pats tilts balstās uz smilšakmens klintīm. No tilta var apskatīt gleznaino Veclauču smilšakmens atsegumu ar lielu grotu pie paša tilta.

Lai arī citiem atpūtniekiem viesošanās šajās apmetnēs būtu patīkama, aicinām aiz sevis neatstāt atkritumus, bet gan tos paņemt līdzi. “Ko atnesi-to aiznes!”.