Šalkoņa niedrēs, putni, dabas skaistums, putnu grācija un ziedu smarža. Tādu mieru un dabas burvību, kādu sniedz pastaiga pa Kaņiera niedrāju taku, nav iespējams izbaudīt nekur citur.
Netālu no Tīreļa laipas, braucot cauri Ķemeriem, Jaunķemeriem un tālāk Lapmežciemā nogriežoties pa kreisi uz Antiņciemu, var nokļūt pie Kaņiera ezera. No grantētā ceļa, kur var atstāt auto, noejamais attālums turp un atpakaļ ir divi kilometri.
Kaņiera ezera krastā atrodas skatu tornis un neliela pastaigu laipa. No torņa skats paveras uz Kaņiera ezeru, šī ir lieliska vieta kur vērot putnus.
Kaņiera niedrāju laipa ir iekārtota vienā no putniem un zivīm bagātākajiem ezeriem Latvijā, tāpēc ezeru ļoti iemīļojuši ir arī makšķernieki un ornitologi.
Kaņiera ezers ir lagūnas tipa ezers, kas sastāv no 14 salām un ir iekļauts Ķemeru nacionālā parka teritorijā.
Kaņieris ir uzskatāms par vienu no izcilākajām putnu vietām Latvijā, jo nelielā dziļuma un bagātīgās ūdensaugu veģetācijas dēļ tas ir īpaši piemērots dažādu ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai caurceļošanas laikā.
Niedrāju laipa ir izveidota 2013. gada vasarā. Tā sākas Riekstu pussalā netālu no Kaņiera ezera kadiķu audzes un putnu vērošanas torņa, un ved cauri Kaņiera ezera niedrājiem uz Andersalu. Tās garums ir apmēram 600 metru un vidējais laipas platums ir aptuveni 64 centimetri.
Laipa, kas vijas starp Kaņiera ezera salām, ved cauri niedru labirintiem. Šī pastaigu taka ir īstā vieta, kurp doties jebkurā gadalaikā, lai netraucēti izbaudītu dabas mieru un nodotos putnu vērošanai.
Skatu tornis ļauj palūkoties uz ezeru no augšas un iepazīt ezerā sastopamās putnu sugas. Lielāko daudzveidību var pieredzēt pavasaros un agrā rudenī, kad debesīs lido gājputnu kāši. Pavisam Kaņiera ezerā novērotas vairāk nekā 200 putnu sugas.
Taka vietām ir izvietota uz ūdens pontoniem, kas padara to par visai unikālu, jo vietām tā liegani šūpojas, kas kopā ar garo niedru šalkoņu pastaigu padara romantisku un patīkamu.
Lai izstaigātu gandrīz 1 kilometru garo laipu, ir jārēķinās ar vismaz 30 minūtēm, kuru laikā laipas gājējs var iztēloties, kā ir būt putnam un dzīvot niedrēs, jo niedru augstums vietām pārsniedz cilvēka augumu.
Atskatoties vēsturē, jāpiemin, ka varēja gadīties arī tā, ka šāda ezera mums tagad nemaz nebūtu. Jau hercoga Jēkaba laikā te tika izrakts kanāls, ko dēvē par Starpiņupi, kas savieno Kaņieri ar jūru.
20. gadsimta sākumā upīte padziļināta, un ezers tika praktiski nosusināts, lai iegūtu lauksaimniecības zemes. Taču zemes šeit, kā jau piejūras kāpās, izrādījās neauglīgas, un 1965. gadā uz Starpiņupes tika uzbūvētas pirmās slūžas, kas ļāva atjaunot ezera ūdenslīmeni, līdzīgu tam, kāds tas bija pirms nosusināšanas.
Jāpiebilst, ka šīs slūžas ilgu laiku bijušas strīdus ābols starp vietējiem iedzīvotājiem un Ķemeru nacionālo parku, kurā šī teritorija atrodas, jo parks ir ieinteresēts, lai ezera ūdens līmenis būtu pietiekami augsts un tajā ligzdotu ūdens putni, kā arī mājotu zivis. Savukārt iedzīvotājiem tā dēļ applūst pagrabi un dārzi.
