Arī latviešiem kaķis vienmēr bijis maģisks dzīvnieks, pret kuru jāizturas ar bijību. Senči kaķi uztvēruši gan kā sātanisku radījumu, ar kuru jāuzmanās, citādi nolādēs, gan kā laimes nesēju. Par to, ka kaķī, pēc senču domām, mājo ļaunie gari, vēsta ticējums, ka kaķis esot cēlies no velna, kas gribējis daudz gaļas ēst.
Kaķu maģiskās spējas (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat kaķis ir vienīgais dzīvnieks, kam atvērta trešā acs, un tas redz garus un raganas. Senie latvieši ticēja, ka mājās jātur daudz kaķu, jo tie raganām izskrāpējot acis. Mājās nesot Latviešiem ir daudz ticējumu par to, kā kaķis jānogādā jaunajās mājās. Par kaķēnu maksas vietā jādod lāpāmā adata ar visu diegu, lai kaķis būtu medīgs. Mazus kaķēnus nedrīkstot nest slinks cilvēks, jo citādi neķers peles. Par kaķēnu nedrīkstot teikt paldies, tad tas drīz nomiršot. Pieaugušu kaķi pārvedot uz jaunu māju, pa ceļam vajagot apgriezt riņķī deviņas reizes, tad neiešot atpakaļ. Varot arī trīs reizes apvest to ap galda kāju vai deviņas dienas sasmērēt ķepiņu ar sviestu. Galvenais - kaķi nedrīkst vest ar zirgu ne ratos, ne uz muguras, jo tad zirgs ātri piekūstot vai zirgi plēsīsies savā starpā, zirgs paliekot kā kaķis, no astes izkrīt sari utt. Ja kaķi tomēr ved ratos, tad tur jāieliek arī akmens, jo ļaunums būs novērsts. Par to, ka kaķis ir bijis laimes dzīvnieks latviešiem, liecina ticējums, ka kaķēnus nedrīkst slīcināt, jo tā noslīcinot savu laimi. Laime vai nelaime Kaķa dažāda veida izturēšanās tika izskaidrota ar laimes vai nelaimes tuvošanos. Visiem labi zināmi ticējumi par kaķi, kas pārskrien pār ceļu. Šeit ticējumu ir daudz un dažādi, pat pretrunīgi. Vienā teikts, ka nelaime gaidāma, ja pār ceļu pārskrien kaķis, zaķis vai lapsa, vai krauklis pārlaižas pār galvu. Citur teikts, ka tieši melns kaķis vēsta par nelaimi, bet balts vai melns kaķis ar baltām kājām vēsta par laimi. Cits ticējums vēsta, ja pār ceļu pārskrien melns kaķis, gaidāma laime, ja raibs vai pelēks – nelaime. Ja nelaimi gribot novērst, kaķis jādzen pa to pašu ceļu atpakaļ. Apspēlēts arī tas, no kuras uz kuru pusi dzīvnieks iet. Citur teikts, ka nelaime gaidāma, ja kaķis iet pār ceļu no labās uz kreiso, bet citā – otrādi. Kā nu ir pareizi? Par kaķi kā nelaimes nesēju stāsta interesants ticējums, ka nedrīkstot iet vienās pēdās ar kaķi, jo tas aiz sevis velkot nelaimes pavedienu. Ja tomēr jāiet pa to pašu ceļu, kājas jāceļ augstāk par kaķa muguru, lai pavedienu nepārrautu. Arī kaķa ņaudēšana nozīmējot kādu nelaimi. Interesants ir ticējums, ka ņaudēšanā nedrīkst ilgi klausīties, tad var ausī ieaugt varde. Kaķis daudzviet ir suņa pretstats. Vairāki ticējumi vēsta, ka kaķim uz mēles ir deviņas nelaimes vai slimības, bet sunim – deviņas laimes vai veselības. Tāpēc, ja suns aplaiza kādu brūci, tā ātri dzīst. Bet arī šeit domas dalījušās, un bijis uzskats, ka kaķim uz mēles ir deviņas laimes un viena nelaime. Kaķis ir vienīgais, par kuru saka, ka tam ir deviņas dzīvības. No tā izriet teiciens – dzīvīgs kā kaķis, ja ar cilvēku notiek vairākas likstas pēc kārtas, bet viņš sveikā ticis cauri. Senči kaķiem piedēvējuši pārdabiskas spējas kādu nolādēt, sakot, ja kaķis asti kustinot, tas kādu lamā, soda vai nolād kādu. Kad govij teļš piedzimstot, kaķis lūdz Dievu, jo pienu dabūs, bet, ja sievietei piedzimst bērns, kaķis lādas, jo mazi bērni moka kaķus. Esot jāpriecājas, ja kaķis nevarot ar suni sadzīvot, jo tajā mājā, kur kaķis ar suni sadzīvo draudzīgi, ķildojas cilvēki. Kaķa aiziešana no mājām vēstot ļaunumu vai to, ka arī kāds mājinieks uz ilgu laiku pametīs mājas. Savukārt, ja svešs kaķis ienāk mājā, gaidāma laime, kāzas. Kaķa skrāpēšanās gar koku vai gultas kāju vēstot par kāda mājnieka nāvi, jo šādi kaķis zārku taisot. Kaķa cienīšana Mūsu senči brīdināja, ka pret kaķi jāizturas ar cieņu. Citādi var klāties slikti – ja kaķim dara pāri, pastarā dienā Dievs grēkus nepiedošot un debesīs neielaidīšot; kas kaķi nosit, nākamajā dzīvē būs akls; ja kaķeni moka, māte miršot. Tiem, kas kaķus mīlējot, kāzu diena esot laimīga. Kaķi esot labi jābaro, tad kāzu dienā lietus nelīšot. Ja kaķi mīlot, zirgi labi padodoties. Kas kaķi sit, tas savam zirgam spēku atņem. Nāks viesi Vēl tagad daudzi nosmej, ka ciemiņi nākšot, ja kaķis muti mazgā. Kādreiz latvieši ticējuši, ka ciemiņi nāks no tās puses, kur pagriezts kaķa kūkums vai astes gals. Cits ticējums vēsta, ka ciemiņi nāks no tās puses, uz kuru kaķis mazgājoties met ar ķepu. Ja redz kaķi mazgājamies, tas jādzen uz durvīm. Ja tas nākot atpakaļ, tad viesim būs jādod ēst, ja paliekot pie durvīm, tad ēst nevajadzēšot dot. Ja kaķis mazgājot pēcpusi, nākšot bezkaunīgs viesis. Laika zīlēšana Ar kaķa izturēšanos saistīja arī laika apstākļus. Ja kaķi pavasarī stipri ņaudot, tad būs lieli pali. Ja kaķis guļot stipri ņaud, gaidāms stiprs sals. Stiprs sals gaidāms arī tad, ja kaķis lienot krāsnī gulēt. Ja ziemā kaķis pārrodamies sāk ņaudēt, tad pēc divām nedēļām būs atkusnis. Ja kaķis laiza logu, būs atkusnis. No tās dienas, kad kaķi sākot ņaudēt, pēc septiņām nedēļām būšot pavasaris. Optimistisks ticējums vēsta, ka četras nedēļas pēc pirmajiem kaķu auriem pavasarī pilnīgi izbeidzas ziema. Ja kaķenes pavasarī ņaud pēc runčiem jaunā mēnesī, tad būs auksts pavasaris, ja vecā, tad silts pavasaris. Ja kaķis ēd zāli vai žāvājās, būs lietus vai pat negaiss. Kad tuvojas slikts laiks, kaķim acīs lieli melnumi. Saistība ar burvestībām Ticējumi vēsta par visai sadistiskām izdarībām ar melniem kaķiem, kā rezultātā var iegūt šķidrumu, kaulu vai kaķādas cepuri, ar kuras palīdzību cilvēks varot kļūt neredzams. Nez, vai kāds to tiešām mēģinājis? Ar kaķa palīdzību varot arī pie naudas tikt. Ja melnu kaķi aiznes uz krustcelēm un paspaida, lai ņaud, tad nāk velns un dod naudu. Otrā variantā jānopūlas vairāk. Melnu runci pusnaktī vajagot ielikt maisā un iet trīs reizes apkārt baznīcai, risinot šņori un sasienot 99 mezglus. Trešā reizē satiekot velnu. Tas prasot: “Ko tu nes?” Uz to jāatbild: “Zaķi nesu.” Tad velns jautāšot: “Cik gribi?” Jāsaka: “Simtu rubļu [latu].” Velns naudu samaksājot, bet nesējam jāmūk prom un jānoskrien simts soļi no baznīcas, iekams velns atsien visus mezglus Ja tas izdodas, varot pirkt, ko grib, bet nauda kabatā neizsīkst. Ja neizdodas aizmukt šos simts soļus, cilvēks uz visiem laikiem paliekot velna nagos.