Krievijas vēstnieks: Krievijai attiecībā uz Latviju nav impērisku ambīciju

Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs par pārpratumu uzskata premjera Aigara Kalvīša ierosinājumu izveidot speciālu institūciju, kas nodarbotos ar ārvalstu uzņēmumu darbības pētīšanu, jo izpildvarai ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, nevis ar uzņēmēju izsekošanu.

To pirmdien preses konferencē uzņēmumu «Severstaļlat» un «Rīgas Vagonbūves rūpnīca» apmeklējuma laikā žurnālistiem paziņoja Kaļužņijs.

Premjers Kalvītis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Satversmes aizsardzības birojam (SAB) būtu jāizveido atsevišķa nodaļa, kas pētītu informāciju par citu valsu interesēm Latvijā un pārbaudītu informāciju par Latvijā ienākošajām investīcijām. Kalvītis norādījis, ka visiem ir zināms, ka pašlaik Krievijas uzņēmēji Latvijā aktīvi pērk uzņēmumus un nekustamos īpašumus, taču nevienam nav zināms, ar kādu mērķi tas tiek darīts.

Krievijas vēstnieks teica, ja jaunās institūcijas mērķis būs «kaut kāda» izmeklēšana, tad tam sekos arī aizliegumu ieviešana un iesēdināšana. «Tas ir pārpratums, kas, ceram, drīz vien atrisināsies[..] Iedomājieties, ja Krievija nolemtu nodibināt šādu iestādi,» teica Kaļužņijs.

Viņš atzina, ka lēmums acīmredzot pieņemts nesapratnes dēļ. «Krievijai attiecībā uz Latviju nav impērisku ambīciju, bet gan vēlme attīstīt Krievijas un Latvijas biznesa sadarbību,» uzsvēra Kaļužnijs.

«Es uzskatu, ka biznesam nav nacionalitātes un mums ir jāstrādā pie tā, lai Krievijas biznesa saknes būtu Latvijā un Latvijas biznesa saknes būtu Krievijā[..] lai tikai nebūtu tranzīta koridors, jo tas var mainīt vektoru, bet saknes paliek[..] svarīgi, lai saknes būtu stipras un pamatīgas,» atzina Kaļužņijs.

Krievijas vēstnieks teica, ka, iepazīstoties ar Latvijas uzņēmumu darbu — viņš pirms «Severstaļlat» un «Rīgas Vagonbūves rūpnīcas» bija apmeklējis uzņēmējus Ventspilī —, viņu tas apmierina, jo bizness ir labi izveidots un atrasti labi risinājumi, bet aktuālās problēmas saistītas ar Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībām.

Viņš sacīja, ka mēneša laikā, kopš kļuvis par vēstnieku, ir notikušas un vēl plānotas vairākas Krievijas un Latvijas uzņēmēju tikšanās kopīgu projektu īstenošanai, nākamā gada janvārī ieplānota Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju tikšanās ar Krievijas tarifu padomes pārstāvjiem.

Tostarp Kaļužnijs atzina, ka pašlaik nav visaptveroša divpusēja dialoga starp visiem Latvijas un Krievijas valstu varas atzariem — starp abu valstu izpildvarām un parlamentiem. Viņš klāstīja, ka šāds dialogs noteikti būtu nepieciešams un tajās būtu jābūt arī ekonomiskajam blokam, kurā risinātu jautājumu, piemēram, likuma pieņemšanu, kas atrisinātu jautājumu par divkāršo neaplikšanu ar nodokļiem. «Varbūt tas varētu atrisināt mediķu [algu] problēmu Latvijā? Nevajag uzreiz palaist naudas drukāšanas mašīnu, bet meklēt šādus risinājumus,» teica Krievijas vēstnieks.

Viņš sacīja, ka, piemēram, Krievijas Ziemeļrietumu apgabals prasa sadarbības programmu ar Latviju, bet viņam «nav ko iedot», piebilstot, ka par problēmām saistībā ar Krievijas un Latvijas sadarbību ekonomikā varētu runāt «divas stundas, nevis 12 [preses konferencei atvēlētās] minūtes».

«Ja Latvijā to [nepieciešamību sadarboties] sapratīs, tad būs vienkārši brīnišķīgi,» pavēstīja Kaļužnijs.

Savukārt uz žurnālistu jautājumiem saistībā ar Krievijas un Latvijas politiskajām attiecībām vēstnieks atbildēja, ka starp Latviju un Krieviju ir jāattīsta ekonomiskie sakari un sadarbība, bet politika jāliek mierā. «[Krievijas politiķa Vladimira] Žirinovska vēlme nomazgāt savus zābakus Indijas okeānā nav Krievijas prezidenta Vladimira Putina politika,» uzsvēra vēstnieks atbildē uz žurnālista jautājumu par Krievijas Valsts domes ierosinājumu noteikt Latvijai ekonomiskās sankcijas, paskaidrojot, ka Krievijas ārpolitiku nosaka Krievijas prezidents un izpildvara.