Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nav mazsvarīgi, kādu uzturu bērniem piedāvā ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumi skolās. Ēdiens ne tikai garšo vai negaršo, tas var arī dažādi ietekmēt veselību. Te arī saduras mediķu un tirgotāju viedokļi.
Liegumu neatbalsta
Līdz mācību gada sākumam vēl ir laiks, tāpēc Veselības ministrija jūlijā rosināja uz diskusiju par ēdināšanu skolās.
Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus normatīvajos aktos*, paredzot, ka izglītības iestādēs nedrīkstētu izplatīt dzērienus, kuriem ir pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns un aminoskābes.
Starp tiem ir visi saldie, krāsainie dzērieni, piemēram, dažādas limonādes, kvass un dažādi enerģijas dzērieni. Tas nekas, ka tos lieto visur pasaulē. Ja tie ir bērnu un pusaudžu ikdienas uzturā, gadu gaitā var rasties nopietni kaitējumi veselībai – alerģiskas reakcijas, liekā svara problēmas un līdz ar to citas slimības.
Mediķi par paredzētajiem ierobežojumiem ir gandarīti. Tirgotāji gan neatbalsta plānoto aizliegumu skolās pārdot saldinātos dzērienus. Tā paudusi Tirgotāju asociācija.
Brīdinošās krāsas
Rīgas Stradiņa universitātes profesors endokrinologs Aivars Lejnieks aicina veicināt ES programmas "Skolas piens" izmantošanu, censties nodrošināt bērnus arī ar bezmaksas skābpiena produktiem un dārzeņiem izglītības iestādēs. To atbalsta arī Latvijas Pediatru asociācijas vadītājs Enoks Biķis.
A. Lejnieks iesaka atteikties no pārāk trekniem un eļļainiem ēdieniem (cepti kartupeļi) skolu pusdienās un bufetēs.
Aptaukošanās ir problēma arī jauniem cilvēkiem, jo bērnu un jauniešu dzīvesveids ir mazkustīgs, uzsver dakteri. Maz fiziskās slodzes, neveselīga pārtika un garas stundas pie datora ir viens no iemesliem, kāpēc arvien pasliktinās veselība. Lūk, ko ar mums dara modernās tehnoloģijas!
Veselīgas pārtikas atpazīšanai tirdzniecības vietās izglītības iestādēs varētu izmantot "luksofora principu". Tā iesaka Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītājs un Latvijas Universitātes profesors Valdis Pīrāgs. Pārtikas produktu cenu zīmes tirdzniecības vietās varētu marķēt ar uzlīmēm. Zaļš nozīmētu veselīgu produktu, oranžs – nekaitīgu, savukārt sarkans – neveselīgu produktu. Šādas prakses ieviešanai gan būtu nepieciešams tirdzniecības uzņēmumu un skolu vadību atbalsts, atzīst dakteris.
Mājas pieredze
Savukārt tirgotāji uzskata, ka aizliegumam nav zinātniska pamatojuma. Ēšanas paradumus var mainīt nevis kaut ko atņemot, bet sniedzot patiesu informāciju par veselīga uztura un dzīvesveida principiem un nozīmi, akcentē Tirgotāju asociācija. Turklāt svarīgi ne tikai tas, ko bērni ēd skolā, bet arī mājās. Īpaši tas attiecas uz pārtikas produktiem ar lielu tauku, sāls un cukura daudzumu, dažādiem našķiem ar augstu kaloriju līmeni un saldinātiem bezalkoholiskiem dzērieniem.
Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvji apgalvo, ka sākuši veselīgas pārtikas rekomendāciju izstrādi izglītības iestādēm.
Izmantojot Eiropas bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā sagatavotās saistības, tiks izveidots dokuments, kurā būs informācija vecākiem un pedagogiem par bezalkoholisko dzērienu saturu un tā sastāvdaļu iespējamo ietekmi uz bērnu un pusaudžu veselību.
Taču bērni bieži vien neklausās viedajos runātājos, viņus vairāk ietekmē reklāma. Tieši šajā vasarā televīzijā parādījusies ar brīnišķīgu izdomu veidota "Cocacola" reklāma, skaista un interesanta. Vai spēsim tik pārliecinoši ieteikt burkānu vai kāpostu salātiņus un glāzi skaidra ūdens?
Uz diskusiju par skolēnu uzturu Veselības ministrija vēl aicinās arī pedagogus un skolu vadītājus, kā arī vecāku pārstāvjus.
* Tekstā pieminētie ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" un grozījumi noteikumos Nr. 596 "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības programmas", kas jau ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
***
Viedokļi
- Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Alla Jefimova:
– Vai ir nozīme ieviest aizliegumu skolās, ja otrpus ielai ir veikals, kurā var nopirkt jebko? Ja bērns pāris reižu gadā apēd paku čipsu, nav liela nelaime. Citādi ir, ja cīsiņš mīklā, pica vai hamburgers un gāzētie saldie dzērieni ir ikdienas uzturs. Ir jāskaidro un jāmāca, lai bērni paši izspriež, kas viņiem ir labs un kas nav.
- Anita Leitlande, SIA "Kommats" īpašniece, nodrošina ēdināšanu Pilsrundāles vidusskolā:
– Jau trīs gadus skolā nepiedāvāju produktus, ko Veselības ministrija tagad atzinusi par bērniem nepiemērotiem. Skolēni aiziet uz līdzās esošo veikalu un nopērk hamburgerus, picas, kolu. Mēs gatavojam salātus no pašu audzētiem dārzeņiem un saknēm, bet bērni tos neēd un pieprasa bulciņas. Ēšanas kultūra un zināšanas par to, kas ir veselīgs, jāieaudzina ģimenē. Aizliegumi vien nelīdzēs.
Šogad gribu pieteikties skolas piena programmai, lai jaunāka vecuma skolēni glāzi piena var bez maksas saņemt katru dienu.