Kāda krūts vēža paciente nespēj samierināties ar valstī noteikto kompensējamo medikamentu politiku. 50 gadus vecā sieviete uzskata, ka viņai vislabāk spētu palīdzēt konkrētu zāļu terapija, taču valsts ierindojusi viņu to vēža pacientu lokā, kuriem tā nepienākas tieši metastāžu dēļ, ceturtdien informēja LNT raidījums „Tautas balss”.
Vēža paciente jūtas valsts noniecināta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pērnā gada nogalē Ilonai diagnosticēja krūts vēzi. Viņa rīkojās aktīvi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu veikta operācija. Jau šā gada 10.janvārī viņu operēja, bet pēc tam sākās ķīmijterapijas kurss.
Pēc trīs ķīmijterapijas kursiem pacientes plaušās atklāja metastāzes. Viņu atkārtoti operēja. Smagās slimības dēļ Ilonai sākusies depresija. Pie tam viņu sāpina atteikums saņemt herceptīna terapiju, kas esot efektīvs medikaments tieši krūts vēža pacientēm.
Vēža paciente paliek bešā
Ar savu stāstu „Tautas balsij” sieviete vēlas pievērst sabiedrības uzmanību situācijai, kādā Latvijā nostādīti vēža slimnieki ar metastāzēm. Viņa nesaņemot herceptīna terapiju pēc ķīmijterapijas kursa tādēļ vien, ka valsts to neapmaksā pacientiem ar metastāzēm.
„Man jau galvā ir iedzīts teikums: Ministru kabineta noteikumos jums tas nepienākas.
Man netiek sasaukts ārstu konsilijs, jo viņi zina, ka man to [terapiju] neparakstīs. Kāpēc Latvijā šie slimnieki tiek dalīti, ja Lietuvā, Maskavā, Vācijā, nemaz nerunājot par ASV, to saņem visi vēža slimnieki?” sacīja Ilona.
Herceptīns iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Vienam pacientam šī terapija izmaksā 25 tūkstošus latu, tāpēc valsts nespēj nodrošināt ārstēšanu visiem vēža slimniekiem, vēstīja raidījums.
Kompensē zāles noteiktam pacientu lokam
Veselības ekonomikas centra pārstāvis Māris Taube pauda viedokli, ka atbilstoši pētījumiem herceptīnam ir efektivitāte tieši agrīnajās slimības stadijās, kad metastāzes vēl nav aizgājušas tik tālu un ir ļoti laba iespēja palīdzēt.
„Valsts mēģina palīdzēt, nosakot šo pacientu skaitu pietiekami lielu, lai pacienti šo terapiju varētu saņemt.
Šinī gadījumā, kad metastāzes aizgājušas plaušās, tas ir par tālu un šiem kritērijiem neatbilst. Protams, tas lēmums tiek pieņemts, balstoties uz klīniskajiem pētījumiem,” skaidroja Taube.
Konkrētajai pacientei nav jānomirst, iebilda Taube, sakot, ka pastāv arī alternatīva ārstēšana. „Mēs runājam par konkrēto medikamentu. Ārstēšana jau nesastāv no viena medikamenta, katrā posmā efektīvs ir kas cits,” norādīja ierēdnis.
Palīdz valsts budžeta ietvaros
Šā gada laikā herceptīna terapiju valsts kompensējusi 69 pacientēm,
turklāt vairāk, nekā bija cerēts, jo augustā tika palielināts valsts budžeta finansējums veselības aprūpei.
Taču Ilona ir ārpus šo pacientu loka. „Diemžēl tās zināmā mērā ir budžeta iespējas, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Mums šī kompensējamo medikamentu pieejamība ir mazāka,” atzina Taube.
Tikmēr Ilona pastāv uz savu, ka viņai konkrētā herceptīna terapija spētu palīdzēt vislabāk. Vienīgi nedz viņai, nedz viņas tuviniekiem neesot tik daudz naudas, lai ārstētos par saviem līdzekļiem. Ilona noteica: „Kursu nedrīkst izlaist, citādi tam visam nav jēgas.”