Saeima pirms valsts svētkiem pieņēma vienu no vissvarīgākajiem lēmumiem - atbalstīja nākamā gada valsts budžetu. Deputāti ir sadalījuši miljardiem latu, bet cik pamatīgas ir viņu zināšanas par valsts naudas maku? Kā izrādās, pieredze liecina, ka deputātiem ir ļoti miglains priekšstats pat par nozīmīgākajiem budžeta skaitļiem. Vai šoreiz viņu zināšanas ir uzlabojušās un šoreiz deputāti zina vairāk?
Cik pamatīgas ir deputātu zināšanas par valsts maku? (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vairākus gadus pēc kārtas LNT ziņas pārliecinājušās, ka lielai daļai deputātu trūkst pat elementāru zināšanu par valsts budžetu. Simtiem lapu biezo dokumentu, kas ietekmē ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Pirms diviem gadiem deputāti taisnojās, ka katrs cipars neesot galvā jāpatur.
«Es nedomāju, ka katrs skaitlis ir tik nozīmīgs. Svarīgi ir redzēt kopbildi,» par budžeta skaitļiem pirms diviem gadiem runāja Rasma Kārkliņa, Saeimas deputāte («Vienotība»).
Pērn deputāti ieradās uz sēdēm, labāk sagatavojušies, bet zināšanas joprojām nebija pārliecinošas. «Jūs jau droši vien ciparus gribat zināt.
Lai ciparus turētu galvā, ir jābūt muļķim,» saka bijušais Saeimas deputāts (ZZS), šā brīža Latvijas prezidents Andris Bērziņš.
Šoreiz deputātu atbildes liecināja, ka viņiem tomēr ir labāks priekšstats par valsts budžetu. Tomēr pilnīgi precīzi uz visiem jautājumiem par budžeta pašiem pamatiem nespēja atbildēt neviens.
Pareizā atbilde: ieņēmumi 5,6 miljardi, izdevumi 5,8 miljardi.
«Ieņēmumi, manuprāt, ir 4,6 miljardi un izdevumi ir 4,8 miljardi,» mēģina precizēt Saeimas deputāts Jānis Junkurs.
«Ieņēmumi - 5,7 miljardi, izdevumi - nepilni 5,8 miljardi,» pārliecināti saka Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP).
«5,66 miljardi un 5,82,» vēl precīzāka ir Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule («Vienotība»).
«Man vajag paņemt to mapi, es diemžēl tos ciparus nevarēšu nosaukt šobrīd,» izvairīgi skaidro Saeimas deputāte Daina Kazāka (RP). Arī uz citiem jautājumiem par budžeta skaitļiem - budžeta deficītu no IKP - deputāte nespēj atbildēt.
Tomēr ne visi varēja nosaukt skaitli, kāda nākamgad būs iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme. Tās samazināšana par 1% ir vienīgās būtiskās izmaiņas mūsu nodokļu politikā. Pareizā atbilde - 24%.
«Precīzi nepateikšu,» atzīstas Jānis Junkurs.
«Mēs runājam par 14 procentiem,» precīza ir Inese Lībiņa-Egnere.
«Man jāiet pakaļ tiem materiāliem. Es šobrīd ļoti koncentrējos uz demogrāfijas jautājumu uzlabošanu,» izvairās Daina Kazāka.
«Oi, kā parasti par skaitļiem... Es skatījos, bet neatceros,» taisnojas Janīna Kursīte-Pakule.
Deputātiem miglains priekšstats ir arī par nākamgad plānoto iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas tiek ņemts vērā, sastādot budžetu. Pareizā atbilde - 3,7%.
«Būdama folkloriste, es par prognozēm atturos runāt,» atbild Janīna Kursīte.
«Ja nemaldos, tie bija 14%,» atbild Jānis Junkurs.
«Gads vēl nav beidzies, prognoze ir ap 4%,» tuvāk atbildei ir Inese Lībiņa-Egnere.
Lai gan viena no galvenajām nākamā gada prioritātēm ir demogrāfijas veicināšana, tā īsti nemaz nav skaidrs, cik naudas tai tiks atvēlēts. Valdībā norāda, ka 50 - 70 miljonu. Tas mulsina arī deputātus.
«Es konkrētu skaitli nepateikšu,» atzīstas Inese Lībiņa-Egnere.
«Kopā varētu būt ap 50 miljoniem,» precīzs ir Jānis Junkurs.
«50 miljoni,» pārliecināta ir Janīna Kursīte-Pakule.
«Man tabulas ir palikušas mapē, kuras man nav līdzi,» izvairās Daina Kazāka.
Valdība jau gadiem tiek kritizēta, ka tā nespēj ne vien sabiedrībai, bet arī deputātiem, uz kuru pleciem gulstas atbildība par budžeta apstiprināšanu, saprotami izskaidrot, kā uzbūvēts budžets, cik naudas atvēlēts nozīmīgākajam programmām. Un tomēr politologi uzskata, ka
tas neattaisno lielos robus deputātu zināšanās par valsts budžetu.
«Viņiem īstenībā visiem ir viedoklis, kā tas budžets ir jādala. Kā tu vari runāt par to, kā dalīt to, par ko tev nav nekāda priekšstata. Vismaz miglaina par tiem kopējiem skaitļiem un kā tad viņš veidojas. Tā, es domāju, ir tāda zināma nolaidība, jo būtībā viņi uz pilnu slodzi strādā parlamentā, līdz ar to viņiem arī uz pilnu slodzi jāzina tas, par ko viņi lemj,» apgalvo politologs Filips Rajevskis.