Jau vairāk nekā simts gadu pagājuši kopš viena no zinātniskās fantastikas žanra pamatlicējiem Žila Verna (1828—1905) nāves. Kas Verns bija patiesībā? Vai tikai rakstnieks, kurš skrupulozi vāc zinātniskus faktus un savu laikabiedru fantāzijas? Bet varbūt viņš bija gaišreģis un izcils izgudrotājs?
Žils Verns un mūsdienu tehnoloģijas (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paredzējis arī datoru
1994. gadā literatūras pasauli satricināja sensācija: Žila Verna mazdēls atradis neizdotu vectēva romānu — "Parīze 20. gadsimtā". Grāmatā, kas sarakstīta vēl 1863. gadā, atrodami daudzi tehniski jaunumi, raksturīgi 20. gadsimtam.
Gandrīz ikvienā šīs grāmatas lappusē ir kāds paredzējums. Kā, piemēram, Žils Verns varēja zināt, ka 20. gadsimtā tiks izgudrots dators? Lūk, kā viņš to apraksta savā romānā: "Tas ir instruments, kas atgādina nelielu pianīnu. Jūs spiežat uz taustiņiem un momentāni saņemat jebkura rakstura datus, veicat dažādas operācijas un aprēķinus."
Vai kserokss: "Mašīna kopē vēstules un piecsimt darbinieku tās nepārtraukti sūta uz norādītajām adresēm" — arī tas ir no romāna "Parīze 20. gadsimtā".
Vai, piemēram, fotografēšanas aparāts, kas spēj aizsūtīt ikviena teksta vai zīmējuma faksimilu, parakstīt vekseli vai kontraktu ar partneri, kas atrodas piecu tūkstošu ljē attālumā". Pēc šā apraksta ir viegli pazīt mūsdienu faksu.
Zemūdenes tehniskās pretrunas
Grāmatās Verns aprakstījis daudzus nākotnes atklājumus. Tie ir gan tālruņa sakari, kas pārņēmuši visu planētu ("lai sazinātos ar Eiropu vai Ameriku, būs vajadzīgas dažas sekundes"), gan muzikālie koncerti — "200 pianīnu, savstarpēji savienoti ar elektrisko strāvu, muzikantam ļauj vienlaikus spēlēt uz visiem instrumentiem" — gan gaismas reklāmas uz namu fasādēm un māju jumtiem. Jāpiemin arī televīzija — "iekārta, kas telpā pārvieto priekšmetu attēlus".
Rakstnieks paredzēja arī nāvessodu elektriskajā krēslā: "noziedzniekiem galvas vairs nenocērt ar giljotīnu, nāviniekus soda ar spēcīgu elektrisko lādiņu".
Daudzi noteikti iebildīs, ka "Verns ļoti lielos daudzumos lasījis zinātnisko literatūru, kurā, lai gan "embrija stāvoklī", bet tomēr minēti daudzi izcili atklājumi. Viņš vienkārši talantīgi aprakstījis to, ko izdomājuši citi".
Tik tiešām — rakstnieks katru dienu izlasīja milzīgu daudzumu zinātnisko žurnālu, kuros vienā vai citā veidā bija minēti neticami jauninājumi un hipotēzes, kas vēlāk atrada vietu rakstnieka romānos. Taču kā lai izskaidro to, ka cilvēks, kam nav speciālas izglītības, spēj aprakstīt izgudrojumus, kas nav nodarbinājuši daudzo zinātnieku prātus?
1870. gadā, kad Verns rakstīja par "Nautilus" ("20 tūkstoši ljē pa jūras dzelmi"), reālas zemūdenes tika uzbūvētas vairākās valstīs, taču rakstnieks piedāvāja jauna tipa zemūdeni. Kur bija problēma? Zemūdene ir līdzīga tukšam riekstam. Tās korpusam jābūt biezam un stingram. Bet tādā gadījumā zemūdene būs smaga un nespēs uzpeldēt! Tehniska rakstura pretruna: korpusam jābūt biezam, lai ūdens spiediens nesabojātu zemūdeni, taču tam jābūt arī plānam, lai zemūdene spētu peldēt. Verns ar šo pretrunu tika galā ne sliktāk par speciālistu, kas orientējas dažādu uzdevumu risinājumos. Zemūdenei "Nautilus" ir divi korpusi — iekšējais un ārējais, abi savstarpēji savienoti ar metāla sijām. Šīs sijas zemūdenei piešķir neparastu stiprību — "Nautilus" ir tik izturīgs, it kā viss būtu no dzelzs!
Neskaitāmas idejas
Vēl viens Verna izgudrojums — gāzes gaismekļi, kas apgaismoja "Nautilus" kajītes. Šodien mēs tās saucam par dzīvsudraba vai dienasgaismas lampām un tās ir sastopamas daudzviet. Bet 1870. gadā šādas lampas vēl nebija patentētas. Fluorescējošo lampu patents tika izsniegts tikai 1938. gadā un ierakstīts 20. gadsimta svarīgāko izgudrojumu sarakstā! Patentu tomēr vajadzēja izsniegt jau tolaik Vernam, taču par fantastiskiem izgudrojumiem — pat visģeniālākajiem! — patentus un autora apliecības tomēr neizsniedz.
Rakstniekam pieder arī ideja par gaisa balonu — romānā "Piecas nedēļas gaisa balonā" (1863) —, kas pildīts ar vieglu gāzi, piemēram, ūdeņradi, un ekipāžas kabīni, kurā ir kalorifers, kas atrodas balona iekšpusē un maina gāzes temperatūru, nodrošinot gaisa balona pacelšanās spēka izmaiņas. Autors raksta: "Būtība nav gaisa balona vadīšanā, bet aspektā, kas tam ļauj pacelties un nolaisties bez gāzes zaudējumiem: jo gāze, ja tā var teikt, ir balona spēks, asinis, dvēsele… Mans paņēmiens ir balstīts uz gāzes izplešanos un saraušanos; kā redzams, tad nav vajadzīgi milzīgi spārni un mehāniski dzinēji. Kalorifers, ar kura palīdzību es mainu temperatūru, un deglis tā uzsildīšanai, ir ērti lietojami, turklāt maz sver.