Sidnejas universitātes profesora Maksa Krosila vadītajai grupai izdevies radīt hlorofila analogu. Šis veikums ļauj laboratorijas apstākļos atveidot fotosintēzes procesu.
Radīts mākslīgais hlorofils (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Fotosintēze – gaismas iedarbībā norisoša organisko vielu veidošanās zaļajos augos. Mākslīgās fotosintēzes apgūšana rūpnieciskos mērogos pavērs plašas perspektīvas saules starojuma izmantošanai enerģētikā.
Zaļo lapu lietderības koeficients ir 30-40%. Mūsdienu sadzīvē izmantojamajām saules baterijām tas ir ap 12%. Mākslīgajiem materiāliem, kas uztver saules gaismu, ir jābūt efektīvākiem par augu lapām.
Dabā blīvas hlorofila molekulu rindas lapās atbild par gaismas enerģijas pārvēršanu elektroenerģijā un pēc tam ķīmiskajā enerģijā. Austrālijas zinātnieku radītais sintētiskais hlorofils izpilda fotosintēzes procesa pirmo daļu - pārvērš saules gaismu elektriskajā impulsā, raksta ABC.
Sintētiskā hlorofila molekulas ir izvietotas sazarotās polimēru nanostruktūrās. Molekulu izvietojums ir ļoti būtisks, lai saules gaismas savācēji neaizēno vien otru un ir pareizi izvietoti ap molekulu, kas novada elektronus.