Latvijas mājās tur simtiem nelegālo savvaļas dzīvnieku

Nespēj apliecināt sava mīluļa izcelsmi

Ir trīs legāli veidi, kā turēt savvaļas dzīvniekus, – nodot tos zoodārzam, turēt reģistrētā savvaļas dzīvnieku turēšanas mītnē, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) reģistrētajās vietās. Lai arī pati piereģistrēšana neprasa daudz piepūles un par turēšanu jāmaksā tikai septiņu latu nodoklis, to izmanto tikai neliels skaits privātpersonu, stāsta DAP dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktora vietniece Vita Strode.

Vairums savvaļas dzīvnieku tiek turēti nelegāli dzīvesvietās, un DAP, ja vien nav saņemta konkrēta sūdzība, nav tiesību tās pārbaudīt. Uzmanības pievēršana šai problēmai ir tikai attīstības stadijā. Strode norāda, ka sarežģījumus rada arī iedzīvotāju nespēja apliecināt paņemtā savvaļas dzīvnieka izcelsmi:

"Daudziem cilvēkiem nemaz nav nekādu dokumentu, kas pierādītu, kur viņi šos dzīvniekus ir ieguvuši. Līdz ar to pat gribot viņi nevar tos piereģistrēt."

Viņasprāt, šajā gadījumā arī apzīmējums par šiem kā savvaļas kustoņiem ir diezgan kļūdains – visticamāk, tie pie cilvēkiem dzīvojuši vairāku paaudžu garumā un, nonākot brīvībā, nespētu patstāvīgi dzīvot. Šis fakts gan neatstāj lielu iespaidu uz dzīvnieka uzvedību. Pēc dabas, piemēram, jenots ir plēsējs un, nepārzinot tā uzvedību, grūti paredzēt, kad viņš var iekost saimniekam.

Jaunie saimnieki nereti neapzinās, ar ko "sapinušies"

Pēc DAP aplēsēm, nelegāli mājvietās turēto savvaļas dzīvnieku skaits Latvijā varētu būt mērāms simtos. Tirdzniecības tendences redzamas arī sludinājumu portālos, kur piedāvājumi un vēlme iegādāties kādu no eksotisko sugu dzīvniekiem sniedzas vairāku lapu garumā. Sadarbībā ar policiju, veicot kontrolpirkumus, sākta šo tirgotāju pārbaude, un tiem, kuri nespēj dokumentāri apliecināt savvaļas dzīvnieka izcelsmi, tas tiek konfiscēts.

"Ir tādi, kas patur dažas nedēļas vai mēnešus, līdz viņiem apnīk, un dzīvnieks rotē tālāk, pie nākamā saimnieka,"

turpina Strode. "Problēma ir tajā, ka cilvēki bieži vien neaprēķina, ar ko "sasienas"," nepārdomāto lēmumu uzņemties atbildību par kādu dzīvnieku raksturo Rīgas Zoodārza izglītības un informācijas nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns. Pieredze rāda, ka nereti šī vēlme ir bijusi tikai mirkļa vājums.

Piemēram, paņemot divlatnieka lielumā esošu sarkanausu bruņurupuča mazuli, tā saimnieki nav paredzējuši, ka tas izaugs liels, un pēcāk vēlas no sava mīluļa atbrīvoties. Daudzi neapzinās, ka, izmesti brīvībā, šīs šķirnes dzīvnieki var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas dabai. Būdams plēsējs ar lielu apetīti, sarkanausu bruņurupucis var noēst vietējās faunas ūdensdzīvniekus, un tā parazīti var atstāt neparedzamas sekas arī citām dzīvnieku sugām.

Savvaļas sugas ņem, ietekmējoties no zodiaka gada

Nepareizs ir arī lēmums no meža ņemt zaķu vai stirnu mazuļus, kuri šķietami nomaldījušies vai palikuši bez vecākiem. Patiesībā viņu mātes bieži vien ir noslēpušās un gaida, kad cilvēks aizies prom. "Tāpat ir bijis gadījums, kad dzīvoklī turētā čūska pa trubām aizlien pie kaimiņa. Tā varbūt pat nav indīga, bet tomēr no tā šoka viņš varbūt vēl ilgi nevarēs atgūties," uz eksotisko sugu saimnieku nevērību norāda arī Strode.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis atklāj vēl kādu interesantu tendenci, proti, paņemto mājdzīvnieku skaits palielinās līdz ar attiecīgā zodiaka gada vai svētku atnākšanu.

"Reiz kāds cilvēks uz Mārtiņdienu mums papīra maisiņā atveda gaili, sakot, ka to viņam uzdāvinājis kāds čoms un, būdams pilsētnieks, nav zinājis kur to likt," stāsta Lielkalns.

Dzīvnieku draugi potenciālajiem eksotisko, kā arī mājdzīvnieku saimniekiem iesaka vispirms kārtīgi iepazīties ar kustoņa dabu, rakstura īpašībām un rūpīgi izvērtēt, vai šādu radību tiešām iespējams uzturēt savā dzīvesvietā. Iegādājoties savvaļas dzīvniekus, svarīgi to darīt legāli, jo tikai šādi saņemsiet garantiju, ka tas būs vesels, turklāt neradīsies problēmas ar reģistrāciju un iespējamo konfiscēšanu.