Austrijā notiek referendums par pāreju uz profesionālu armiju (20)

Gaidāmais referendums sašķēlis sabiedrību, un jau vairākus mēnešus Austrijā notiek kaismīgas diskusijas par rosināto reformu izmaksām, prognozējamo rekrūšu skaitu un pārmaiņu ietekmi uz ārvalstu misijām un glābšanas operācijām.

Taču galvenais jautājums, uz kuru jārod atbilde, - kā tas ietekmēs Austrijas piekopto neitralitātes politiku?

«Ir mainījušies draudi, tādēļ ir vajadzīgas pārmaiņas,» pērn skaidroja aizsardzības ministrs Norberts Daraboss, kurš iestājas par specializētas armijas izveidi.

Konvencionālā armija «pretterorisma, kibernoziegumu» un nestabilu valstu apstākļos ir novecojusi, pagājušajā nedēļās nogalē atkārtoti uzsvēra ministrs.

Savukārt Austrijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Edmunds Entahers brīdinājis, ka profesionālās armijas izveide «neatgriezeniski novestu pie kvalitātes, [karavīru] skaita un spēju samazināšanās».

Austrija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur joprojām pastāv vispārējā karaklausība. Līdzīga sistēma joprojām ir arī Šveicē, Norvēģijā un Igaunijā.

Vairākas valstis uz profesionālu armiju pārgājušas vien pēdējo gadu laikā, bet Vācija šo reformu veica 2011.gadā.

Rosināto pārmaiņu kritiķi uzskata, ka atteikšanās no obligātās karaklausības piespiedīs Austriju pievienoties NATO un apdraudēs valsts aktīvi aizstāvēto neitralitātes politiku.

Austrijas armijā šobrīd dien aptuveni 55 000 karavīru, un Aizsardzības ministrija sola, ka tā tas būs arī turpmāk.

Taču, ja tiks atbalstīta pāreja uz profesionālu armiju, nāksies rast aizvietojumu aptuveni tiem 22 000 karavīru, kuri ik gadu piesakās dienestam.

Ieceres pretinieki, tostarp augsta ranga ģenerāļi un valdošās koalīcijas konservatīvās Tautas partijas (OeVP) politiķi, brīdinājuši, ka profesionālas armijas uzturēšana prasīs lielākus finanšu līdzekļus.

Iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere lēš, ka izdevumi sasniegs «divus miljardus eiro (1,40 miljardus latu) vērtu gaisa pili».

Citi kritiķi tikmēr norādījuši, ka mazāka armija nespētu tik ātri un efektīvi reaģēt uz katastrofām un piedalīties misijās ārvalstīs.

Pašmājās armija galvenokārt tikusi mobilizēta katastrofu - plūdu vai lavīnu - gadījumos.

Obligātās karaklausības aizstāvji brīdina par briesmām, kas radīsies, ja sociālajiem dienestiem un glābējiem vairs nebūs palīgu ārkārtas situācijās.

Obligātais militārais dienests Austrijā ilgst sešus mēnešus, taču iespējams izvēlēties arī alternatīvo darba dienestu, kura laikā jāstrādā slimnīcās, valsts iestādēs vai nevalstiskajās organizācijās, un tas ilgst deviņus mēnešus.

Obligātais militārais dienests šobrīd attiecas uz visiem vīriešiem Austrijā vecumā līdz 35 gadiem.

Ik gadu ap 14 000 austriešu militārā dienesta vietā izvēlas sociālo dienestu.

Rosinātās reformas sašķēlušas arī valdošo koalīciju, Tautas partijai ar Brīvības partijas atbalstu iestājoties par pašreizējās kārtības saglabāšanu, savukārt sociāldemokrātiem, «zaļajiem» un vēl divām mazākām parlamentā pārstāvētām partijām paužot uzskatu, ka Austrijai nepieciešama profesionāla armija.

Lai arī kāds būtu gaidāmā referenduma iznākums, armiju sagaida reformas, lai gan par tām pieejama skopa informācija.

Svētdienas referendums būs pirmais nacionāla līmeņa referendums Austrijā.

Lai gan tā rezultāti nebūs juridiski saistoši, valdība solījusi ņemt vērā balsojuma iznākumu.

Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums vēlētāju atbalsta karaklausības saglabāšanu.

Tomēr daudzi vēlētāji vēl nav izlēmuši, kā balsot, un daudzi arī neplāno referendumā piedalīties.

Aizsardzības ministrs izteicis cerību, ka referendumā piedalīsies ap 40% balsstiesīgo, lai gan parlamenta vēlēšanās pie balsošanas urnām parasti dodas ap 80% vēlētāju.

«Partiju garlaicīgie ķīviņi ap armiju, šķiet, ir apmulsinājuši ievērojamu skaitu austriešu vai arī mazinājuši viņu interesi» par šo jautājumu, secina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums «Spectra».

Svētdienas referendumā balsstiesības būs 6,3 miljoniem austriešu. Balsošanas iecirkņi tiks slēgti plkst.17 (plkst.18 pēc Latvijas laika), un sākotnējie rezultāti gaidāmi jau dažas stundas vēlāk.