Īrijas šausmu mājas: mūķenes paverdzina tūkstošiem sieviešu (75)

2011.gada vidū tika izveidota starpministriju komisija, lai izmeklētu valsts saistību ar Magdalēnas veļas mazgātavām. Tās neatkarīgais priekšsēdētājs ir bijušās Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes dzīvesbiedrs Martins.

Īrijā jau 10 gadus ilgusi kampaņa - upuri no baznīcas un valsts prasa atvainošanos un materiālas kompensācijas. Īrijas valdība otrdien par Magdalēnas veļas mazgātavās notikušo atvainojās.

Sievietes veļas mazgātavās šausmīgos apstākļos un ilgas stundas strādājušas bez jebkādas atlīdzības; daudzu noziegums bija tikai piedzimšana nereģistrētā laulībā.

Paverdzina arī bārenes un garīgi atpalikušās

Ziņojumā norādīts, ka nav atrasti faktiski pierādījumi tam, ka veļas mazgātavās ievietotas «pagrimušas» sievietes – neprecētās, kurām bijuši ārlaulības bērni, vai prostitūtas, piebilstot, ka realitāte ir daudz sarežģītāka. Iemesli, kāpēc uz veļas mazgātavām nosūtītas sievietes, bijuši dažādi. Turp nosūtīja tiesas, sodot par nelieliem noziegumiem, sociālie dienesti, arodskolas un labošanas skolas, tur nokļuva bārenes un meitenes, no kurām atteicās audžuvecāki, sievietes ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, nabadzīgās un bezpajumtnieces, kā arī tās, no kurām atteicās ģimenes kādu sociālu vai morālu iemeslu dēļ.

No 8025 ievietošanas gadījumiem, kuru iemesli ir zināmi, 26,5% (2124) norīkojumu izdevēja vai veicinātāja bijusi valsts.

Ziņojumā konstatēta tieša valsts iesaistīšanās tādos veidos kā norīkojumi sieviešu ievietošanai Magdalēnas veļas mazgātavās, darbavietu reglamentēšana un inspekcijas, veļas mazgātavu finansēšana un materiālā palīdzība, mirušo reģistrācija. Valsts bijusi arī viena no lielākajām veļas mazgātavu pakalpojumu izmantotājām.

Izdzīvojušās pastāsta par šausmām

Ziņojums vēsta par apstākļiem Magdalēnas veļas mazgātavās, kas aprakstīti, balstoties uz tur bijušo sieviešu pieredzi. «Vientulība un bailes, auksta atmosfēra ar stingru un nelokāmu režīmu, fiziski smagu darbu un lūgšanām, verbāls nopēlums, nebrīve, aizliegums kontaktēties ar ģimeni» – tā apstākļus apraksta gandrīz visas no bijušajām «Magdalēnas māsām».

Pirmā Magdalēnas veļas mazgātava Īrijā tika atklāta Dublinā 1767.gadā. Pēc neatkarības iegūšanas valstī darbojās 10 veļas mazgātavas – Voterformā, Ņūrouzā, Limerikā, Galvejā, divas Korkā un četras Dublinā. Pēdējā veļas mazgātava tika slēgta 1996. gada oktobrī. Magdalēnas veļas mazgātavas darbojās četru reliģisku organizāciju pārraudzībā – Sisters of the Good Shepherds, Sisters of Our Lady of Charity, Religious Sisters of Charity un Sisters of Mercy.

2002.gadā skotu aktieris un kinorežisors Peter Mullan uzņēma mākslas filmu «The Magdalene Sisters», kurā atainota trīs jaunu īru sieviešu pieredze Magdalēnas veļas mazgātavā. Kāda no sievietēm, kas pati bijusi šajā «labošanas iestādē», filmas režisoram gan apgalvojusi, ka «realitāte bija daudz ļaunāka, nekā atainots filmā.»