Ziņas presei par ASV izlūkdienestu pieeju deviņu lielāko interneta kompāniju serveriem ir sniedzis bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks Edvards Snoudens, ziņoja britu laikraksts «Guardian», kurš publicējis Snoudena nopludinātās ziņas.
29 gadus vecais Snoudens, kurš pēdējos četrus gadus strādājis ASV Nacionālās drošības aģentūras (NSA) labā, savu lomu šo ziņu nopludināšanā atzina videointervijā, kas ievietota «Guardian» interneta vietnē. «Guardian» izpauda Snoudena vārdu pēc viņa paša lūguma.
«Mans vienīgais motīvs ir informēt sabiedrību par to, kas tiek darīts tās vārdā un kas tiek darīts pret to,» sacīja Snoudens,
sniedzot šo interviju Honkongā.
Būvē «masveidīgas novērošanas mašīnu»
Snoudens sacīja, ka nopludinājis ziņas par ASV izlūkdienestu darbību tāpēc, ka viņš nevar «ļaut ASV valdībai iznīcināt privātumu, interneta brīvību un pamatbrīvības cilvēkiem visā pasaulē ar šo masveidīgās novērošanas mašīnu, kuru tā slepeni būvē».
Bijušais CIP tehniskais asistents ir strādājis NSA labā kā darbinieks dažādās firmās, tostarp datoru ražotājfirmā «Dell» un konsultāciju firmā «Booz Allen Hamilton».
«Booz Allen Hamilton» apstiprināja, ka Snoudens bijis šīs firmas darbinieks nepilnus trīs mēnešus, un solīja palīdzēt ASV iestādēm izmeklēt «šokējošo» apgalvojumu, ka viņš nopludinājis slepenu informāciju.
Nokopējis pēdējos dokumentus, pamet valsti
Snoudens 20.maijā aizlidoja uz Honkongu pēc tam, kad NSA birojā Havaju salās bija nokopējis pēdējos dokumentus, kurus viņš nodomājis publiskot. Viņš ir apmeties kādā Honkongas viesnīcā.
Ķīnas īpašajam administratīvajam rajonam Honkongai ir līgums ar ASV par noziedznieku izdošanu.
«Man nav nodoma slēpt to, kas es esmu, jo zinu, ka neesmu izdarījis neko nepareizu,» savā intervijā sacīja Snoudens.
Viņš atzina, ka tomēr baidās no tā, ka CIP vai tās partneri varētu viņu aizturēt un aizvest uz slepenu cietumu, vai ka viņu varētu nopratināt Ķīnas iestādes. «Un ar šīm bažām es dzīvošu visu atlikušo mūžu, lai cik ilgs tas būtu,» sacīja Snoudens.
ASV laikraksts «Washington Post» un Lielbritānijas laikraksts «Guardian» ceturtdien ziņoja, ka ASV izlūkdienestiem ir pieeja deviņu lielāko interneta kompāniju serveriem un iespēja iegūt datus no šiem serveriem, ceturtdien ziņoja ASV laikraksts «Washington Post» un Lielbritānijas laikraksts «Guardian».
Brīvi piekļūst telefona un interneta datiem
ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) un Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ieguva šādu pieeju slepenas valdības programmas PRISM ietvaros, lai izsekotu atsevišķus pilsoņus, ziņoja laikraksti. Tie pieminēja deviņas šajā programmā iesaistītas kompānijas - «Microsoft», «Yahoo», «Google», «Facebook», «Apple», «PalTalk», «AOL», «Skype» un «YouTube».
ASV nacionālo izlūkdienestu direktors Džeimss Klepers sestdien apstiprināja, ka NSA izmanto programmu PRISM, lai sekotu atsevišķu ārvalstu pilsoņu datu pēdām, kuras viņi atstājuši, lietojot internetu ārpus ASV.
«Guardian» ziņoja arī par citu programmu, kas izmantota, lai iegūtu miljoniem amerikāņu telefona sarunu datus.
Klepers svētdien demonstrētā intervijā ASV telekanālam «NBC News» sacīja, ka nopludinātās ziņas ir nodarījušas «milzīgu, smagu kaitējumu» ASV izlūkdienestu spējām un ka NSA tāpēc ir vērsusies ASV Tieslietu ministrijā.
