Turcija uzmanīgi seko krīzei Ukrainā, jo ir nobažījusies par Krimas tatāru minoritātes likteni, pirmdienas vakarā pavēstīja ziņu avots Turcijas valdībā.
Turcija nobažījusies par Krimas tatāru likteni (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums ir svarīgs pienākums atcerēties [Krimas] tatārus, un mēs apspriežamies ar ieinteresētajām pusēm, lai šis strīds neizvērstos par bruņotu konfliktu. Mēs nevaram palikt tikai vērotāji tur notiekošajam,» sacīja ziņu avots, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Turcijā esošās Krimas tatāru kopienas locekļi nedēļas nogalē rīkoja demonstrācijas Ankarā, Stambulā un valsts vidienes pilsētā Konjā, protestējot pret Krievijas militāro intervenci Krimā, kas ir autonoma republika Ukrainas sastāvā.
«Nē Krievijai - Krimai ir jāpaliek Ukrainā!» bija rakstīts uz viena plakāta demonstrācijā, kas svētdien notika pie Krievijas vēstniecības Ankarā.
Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutolu sestdien apmeklēja Kijevu, kā arī ir runājis pa telefonu ar ASV, Francijas, Vācijas un Polijas pārstāvjiem. Davutolu arī cer iespējami drīz tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
«Turcija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu Krimas stabilitāti vienotas Ukrainas sirdī. [Krimas] tatāru tiesībām un viņu eksistencei jābūt garantētām,» Davutolu svētdien paziņoja televīzijas intervijā.
NATO dalībvalsts Turcija lēš, ka 12% no Krimas iedzīvotājiem ir Krimas tatāri, kas runā turku valodai līdzīgā valodā un ir musulmaņi sunnīti kā vairums turku.
Krima bija Osmaņu impērijā līdz 18.gadsimta beigām, kad šo pussalu iekaroja Krievija. Krima bija Krievijas daļa līdz 1954.gadam, kad to pievienoja Ukrainai.