Šodien Krievijā pilsoņi dodas pie balsošanas urnām, lai izraudzītos 30 reģionu gubernatorus, kā arī 14 reģionālo likumdevēju sapulču un gandrīz 5000 municipālo padomju deputātus.
Krievijā notiek reģionālās un vietējās vēlēšanas (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču vislielākā uzmanība, šķiet, būs pievērsta Krimai, kur pirmo reizi pēc Krievijas veiktās aneksijas tiks vēlēti Sevastopoles un Krimas parlamenti.
Svarīgas ir arī Maskavas domes vēlēšanas un otras Krievijas lielākās pilsētas - Sanktpēterburgas - gubernatora vēlēšanas.
Tomēr nav sagaidāms, ka šīs vēlēšanas varētu nest kādas vērā ņemamas pārmaiņas valsts politiskajā ainavā, kurā joprojām pārliecinoši dominē prezidents Vladimirs Putins un viņa radītā «varas vertikāle».
Pateicoties uzkurinātajam šovinisma drudzim, kuru izraisīja Krimas aneksija un tai sekojošais iebrukums Ukrainas kontinentālās daļas austrumos, Putina reitingi augustā sasniedz galvu reibinošas virsotnes - 87%.
Tas novedis pie jau tā vājās opozīcijas tālākas marginalizācijas.
Krimā visas lielākās partijas, kas startē vēlēšanās, pauž atbalstu Ukrainai piederošās pussalas inkorporācijai Krievijas sastāvā.
Vienīgā vērā ņemamā grupa, kas atklāti iestājas pret Krimas aneksiju, ir Krimas tatāri, kas veido tikai 12% no nepilnus divus miljonus lielā pussalas iedzīvotāju kopskaita.
Tatāru līderis Refats Čubarovs aicinājis vēlēšanas boikotēt. «Tās nav vēlēšanas, tā ir vēlēšanu imitācija,» norādījis Čubarovs, kuram kopš jūlija ieceļošana Krimā ir liegta.
Faktiski visās reģionālajās likumdevēju sapulcēs dominē valdošā partija «Vienotā Krievija» un Putina izveidotā Tautas fronte, kas gan oficiāli nav politiskā partija un tiek izmantota kā rezerves variants «Vienotajai Krievijai», kuru formāli vada premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
Lai gan 2012.gadā Krievijā tika atjaunotas tiešas reģionu gubernatoru vēlēšanas, kandidātu pieteikšana joprojām ir ļoti apgrūtināta, pateicoties tā dēvētajam municipālajam filtram. Lai kandidāts tiktu reģistrēts, viņa pieteikumu jāparaksta desmit procentiem municipālo padomju deputātu.
Daudzas no svētdien notiekošajām gubernatoru vēlēšanām ir priekšlaicīgas, jo esošie gubernatori cenšas izmantot pašreizējo politisko konjunktūru savai pārvēlēšanai uz nākamo pilnvaru termiņu.
Piemēram, Sanktpēterburgas gubernators Georgijs Poltavčenko, kura popularitātes reitingi ir ļoti pieticīgi, izlēmis vēlēšanas izsludināt divus gadus pirms savu pilnvaru termiņa beigām 2016.gadā. Tagad viņam pretī stājušies četri vēl vājāki kandidāti - kāds komunists, kāds neonacists un kāds pensionārs, kas pārstāv marginālo Zaļo partiju.
Tikmēr Krima un Sevastopole pilnībā atteikušās no tiešām gubernatoru vēlēšanām, izmantojot iespēju, ko piedāvā pērn pieņemtais likums, kas ļauj Krievijas reģioniem savus gubernatorus izvēlēties arī reģionālās likumdevēju sapulces balsojumā.
Tādējādi sagaidāms, ka vietējie «likumdevēji» oktobrī atkārtoti apstiprinās gubernatora amatos pašreizējos «līderus» - Sergeju Aksjonovu un Sergeju Meņailo.
Analītiķi ir vienisprātis, ka vispārējais politiskās konkurences trūkums padara vietējās vēlēšanas neinteresantas un nesola nekādus pārsteigumus.
«Tas būs garlaicīgi,»
atzīst Maskavas Augstākās ekonomikas skolas profesors Nikolajs Petrovs.
Tomēr vienlaikus viņš brīdina, ka neapmierinātība ar reģionālajiem politiķiem, kas vispārēji tiek uzskatīti par korumpētiem un nekompetentiem, pieņemas spēkā.
«Tas, ko mēs vērojam, ir vietējo elišu degradācija,» sarunā ar aģentūru DPA norādīja Petrovs, piebilstot, ka nemieru potenciāls reģionu līmenī pieaug.
«Vēlēšanas bez alternatīviem kandidātiem ar administratīvo resursu izmantošanu un nepopulāro gubernatoru pārvēlēšanu tikai vairos sabiedrības frustrāciju,» jau jūnijā savā rakstā norādīja Maskavas Politisko tehnoloģiju centra analītiķe Tatjana Stanovaja.
Kad būs pagaisusi «Krimas eiforija», Kremlim nāksies pielikt milzu pūles, lai šo frustrāciju savaldītu, brīdina Stanovaja.