Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins publiski paudis pārsteigumu par Eiroparlamenta atteikumu viņa komentārus par kādu jautājumu pieņemt krievu valodā, un viņam pat bijušas aizdomas par šāda lēmuma politisko raksturu, raksta newsru.com.
Mamikins protokolēšanas dienestam esot iesniedzis skaidrojumus par ES Centrālās bankas statistikas datiem. Saskaņā ar protokolu pēc katra balsojuma deputātiem ir tiesības vai nu uzstāties sēžu zālē un savu pozīciju izskaidrot uzreiz, vai arī iesniegt protokolēšanas dienestam skaidrojumu par pozīciju rakstiskā formā. Tālāk šie komentāri tiek iekļauti oficiālā protokolā un publicēti Eiroparlamenta mājaslapā.
Pēc Mamikina vārdiem, viņš, lai saviem krievvalodīgajiem vēlētājiem savu nostāju izskaidrotu labāk, komentārus iesniedzis tieši krievu valodā.
Tomēr 24 stundu laikā viņš saņēmis oficiālu atteikumu, kurā bija teikts, ka komentāri Mamikinam jāiesniedz latviešu vai jebkurā no pārējām 23 oficiālajām ES valodām,
proti, spāņu, bulgāru, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, īru, horvātu, itāļu, lietuviešu, ungāru, holandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, maltiešu, slovāku, slovēņu, somu vai zviedru valodā.
Mamikins skaidro, ka viņam sākotnēji bijušas aizdomas par kādu politisku lēmuma motivāciju, taču vēlāk viņš sapratis, ka komentāru publiskošana ir absolūti nepolitisks process.
Pēcāk viņš dienestam piedāvājis komentāru uzrakstīt vienlaikus krievu un latviešu valodā, jo šādu variantu pieļaujot Latvijas likumdošana. «Taču man atbildēja, ka tādā gadījumā tiks publicēta tikai tā teksta daļa, kas ir latviešu valodā un krievu tulkojums netiks publicēts,» sūdzas Mamikins.
Politiķis pauda sašutumu, ka viņa vēlētājiem, kuriem ērtāk ir lasīt krievu valodā, šāda iespēja tiek atņemta. «Kas gan Eiropas Parlamentā notiks piecu priekšlikumu dēļ krievu valodā? Nogrims pazemē EP ēkas Strasbūrā, Briselē un Luksemburgā?» ironizēja Mamikins.
Jāatgādina, ka Andrejs Mamikins ir viens no Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā. Viņš tika ievēlēts no saraksta «Saskaņa». Mamikins iepriekš izpelnījies uzmanību, augustā vēršoties pie Eiropas Komisijas vadītāja Žozē Manuela Barrozu, lūdzot atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas. Viņš šādu soli pamatoja ar to, ka vairāk no sankcijām ciešot Latvija.
