Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien paziņoja, ka sieviešu stāvoklis bruņota konflikta pārņemtajos Ukrainas reģionos ir satraucošs un līdzinās tā dēvēto iesaldēto konfliktu zonās valdošajai situācijai.
Ukrainas austrumos strauji aug vardarbība pret sievietēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ukrainas okupētajās daļās uz dzimuma faktoriem balstīta vardarbība ir sasniegusi satraucošu līmeni.
Sievietēm ir jāsakaras ar fizisku un seksuālu vardarbību. Situācija ir ļoti līdzīga tai, kāda valda visur citur Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā, kur ir iesaldētie konflikti,
- Gruzijā, Moldovā un Kalnu Karabahā,» Grībauskaite sacīja atklāšanas runā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) organizētā konferencē par sieviešu nozīmi starptautiskajā mierā un drošībā, kas pirmdien notiek Lietuvas Prezidenta pilī.
«Vardarbības turpināšanās dēļ viens miljons Ukrainas iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Apmēram divas trešdaļas no viņiem ir sievietes, kas bēg kopā ar saviem bērniem, gados vecākiem tuviniekiem un rūpējas par viņiem ar ļoti nelielu atbalstu,» norādīja Lietuvas prezidente, kas vada Pasaules Sieviešu līderu padomi.
«Viņas stāv uz frontes līnijām, uztur savas ģimenes un bieži vien ir vienīgais iemesls, kas nodrošina dzīves turpināšanos vissmagākajos apstākļos.
Mūsu galvenais uzdevums ir radīt vidi, lai sievietes kļūtu par aktīvām miera aģentēm, iedrošināt viņas meklēt un uzturēt drošību,» secināja Grībauskaite.
EDSO ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs pasākumā teica, ka sieviešu organizāciju nozīmīgais ieguldījums miera centienos kļuva skaidrs bijušajā Dienvidslāvijā pagājušā gadsimta 80. gados, Kirgizstānā un pašlaik Ukrainā, kur, kā viņš norādīja, sieviešu organizācijām, kas darbojas valsts iekšienē un ārpus tās, «pašlaik tiek izrādīta liela uzmanība». Zanjērs arī norādīja, ka dažas valstis joprojām iebilst pret ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu, sakot, ka valstis, kas virza rezolūciju, neņem vērā citu valstu kultūras un vēstures apstākļus.
«Visiem šiem iebildumiem ir viena kopīga lieta: tajos netiek ievērots tas, ka sieviešu tiesības nenoliedzami ir daļa no globāli atzītajām cilvēktiesībām,» uzsvēra EDSO vadītājs.
Viņš atzina, ka starptautiskās sabiedrības centienus nevajadzētu vērtēt pēc ziņojumiem vai likumiem, kas uzlabo sieviešu stāvokli, bet gan pēc tā, «cik iedarbīgi mēs aizsargājām sieviešu un meiteņu dzīvību un labklājību un kā mēs iedrošinām viņas izmantot savu tiesīgo nozīmi miera veidošanā».
Pasākumā Viļņā eksperti runā par EDSO panākumiem reģionā 15 gadu laikā kopš ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību pieņemšanas. Dokumenta valstīm dots uzdevums nodrošināt aktīvu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par konfliktu atrisināšanu un miera procesiem. Viļņas konferences secinājumi tiks ietverti ANO augsta līmeņa pārskatā par rezolūcijas īstenošanu pasaulē.