ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Frederiks Bendžamins Hodžess intervijā Vācu medijam nav pieļāvis NATO nespēju aizsargāt Baltijas valstis, bet gan runājis par bruņojuma savietojamības izaicinājumiem, aģentūrai BNS sacīja ASV armijas Eiropā preses pārstāvis Džons Tomasi (John Tomassi).
Viņš paskaidroja, ka Hodžess intervijā Vācijas laikrakstam «Die Zeit» stāstījis par atklātajām savietojamības problēmām Polijā notikušo mācību «Anakonda 16» laikā. «Ģenerālleitnants Hodžess nenorādīja uz NATO nespēju aizsargāt Baltijas valstis, bet gan ilustrēja savietojamības izaicinājumus, kas radās Polijas vadītajās mācībās «Anakonda 16»,» teica Tomasi.
Hodžess arī uzskata – ir maz ticams, ka Krievija varētu kādreiz uzbrukt Baltijas valstīm, tomēr ir jābūt gataviem dažādām iespējām, skaidroja ASV armijas Eiropā preses pārstāvis.
Vēstīts, ka Hodžess sarunā ar Vācijas nedēļas laikrakstu «Die Zeit» minējis vairākas problēmas, kas NATO spēkiem radušās Polijā notikušo mācību laikā. Ģenerālleitnants paudis, ka Krievija varētu ieņemt Baltijas valstis ātrāk, nekā NATO spēki varētu tajās nokļūt, lai aizstāvētu.
Tāpat Hodžes norādīja, ka ir vienisprātis ar militārajiem ekspertiem, kas uzskata, ka Krievijas armija spēj ieņemt Baltijas valstu galvaspilsētas 36 līdz 60 stundu laikā. Hodžess arī atzina, ka NATO konstatējusi daudzus trūkumus Polijā notikušo militāro mācību «Anakonda» laikā.
Smagais militārais aprīkojums nevar tikt pietiekami ātri pārvietots no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, viņš atklāja, paužot bažas arī par alianses komunikāciju tehnoloģijām. Lai arī mācībās «Anakonda» oficiāli bija Polijas militārās mācības, tajās piedalījās karavīri no 20 NATO dalībvalstīm. Hodžess skaidroja, ka «dažas valstis, kā Francija un Vācija, uzskatīja, ka to saukšana par NATO mācībām būtu pārāk provokatīva pret Krieviju».
Latvijas Aizsardzības ministrija ģenerālleitnanta pausto nekomentēja, uzsverot, ka pārpublicētas intervijas nereti ir sagrozītas vai saīsinātas.
