Jaunnedēļ, no 16. līdz 19.janvārim, Strasbūrā notiks Eiropas Parlamenta (EP) šogad pirmā plenārsesija. EP vēlēs jaunu prezidentu, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus.
Eiropas Parlaments vēlēs jaunu prezidentu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota TVNET informēja, ka EP deputāti balsos, lai ievēlētu jauno EP prezidentu nākamajiem divarpus gadiem. Aizklāto balsojumu otrdien, kas sāksies plkst. 10:00 pēc Latvijas laika, vadīs aizejošais EP prezidents Martins Šulcs.
Piektdien EP augstākajam amatam nominēti 7 oficiālie kandidāti no dažādām politiskajām grupām. Taču jaunas kandidatūras var parādīties pirms jebkura no pirmajiem trim balsojumiem. Ja neviens no kandidātiem negūst absolūto derīgo balsu vairākumu pirmo trīs balsojumu laikā, EP prezidents tiks ievēlēts ceturtajā un pēdējā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu starp diviem kandidātiem, kuri ieguva visvairāk balsu trešajā kārtā.
Spriedīs arī par citiem jautājumiem
Tāpat nākamnedēļ gaidāmas debates par Maltas prezidentūras ES Padomē prioritātēm ar premjeru Džozefu Muskatu. Maltai šī ir pirmā prezidentūra ES Padomē, un sešu mēnešu prezidentūras laikā lielāko uzmanību pievērsīs 6 prioritātēm: migrācija, vienotais tirgus, drošība, sociālā iekļaušana, Eiropas kaimiņreģioni un jūrniecības nozare.
Vēl eiroparlamentārieši noskaņoti prasīt EK pārskatīt naudas atmazgāšanas riskam pakļauto valstu «melno» sarakstu. Rezolūcijas projektā, par ko EP balsos ceturtdien, teikts, ka patlaban saraksts ir pārāk šaurs un tajā, piemēram, jāiekļauj teritorijas, kas veicina nodokļu noziegumus.
EP prasīs arī sociālo tiesību «Eiropas kodolu»: gaidāmais «Eiropas Sociālo tiesību pīlārs» nedrīkst būt tikai labo apņemšanos saraksts: tam jāietver konkrēti priekšlikumi, lai ES samazinātu nevienlīdzību un nabadzību. Rezolūcijas projektā arī aicināts adekvāti maksāt par praksi - vismaz segt pamatizdevumus, kā arī precizēt, vai persona, kas strādā kādas digitālās platformas labā, tiešām ir pašnodarbinātais, vai tomēr uz to jāattiecina darba ņēmēja tiesības un pienākumi.
Vēl viens jautājums ir par izlūkdienestu informācijas apmaiņa par teroraktiem. Nesenie teroristu uzbrukumi ES ir izgaismojuši tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu informācijas apmaiņas trūkumu starp ES dalībvalstīm. Trešdienas vakarā EP deputāti izvaicās ES Padomi un EK par to plāniem nodrošināt kritiski svarīgas informācijas ātru apmaiņu un atjaunināt tiesību aktus, lai to panāktu.