Igaunija centīsies panākt vienotību sadrumstalotā Eiropā

Sākotnēji Igaunijas prezidentūrai bija jānotiek 2018. gada pirmajā pusē, pēc Lielbritānijas. Taču Apvienotā karaliste 2016. gada referenduma par dalību ES iespaidā izlēma atteikties no prezidentūras un Tallinai nācās ātrāk nekā plānots sagatavoties savam pirmajam iznācienam uz skatuves. Lielbritānijas aiziešanas sarunas jeb tā dēvētais «Brexit» būs arī viens no svarīgākajiem jautājumiem, ar kuru ES Padomei Igaunijas vadībā vajadzēs strādāt.

Prezidente: «Brexit» būs izaicinājums, bet ne definējošs jautājums

Sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES tika sāktas 19. jūnijā – tikai dažas dienas pirms Igaunijas prezidentūras sākuma. Kaimiņvalsts prezidente Kersti Kaljulaida atzina, ka «Brexit» process būs izaicinājums, vienlaikus gan uzsvēra, ka tas nebūs prezidentūru definējošais jautājums, jo ES tam ir labāk sagatavojusies nekā Apvienotā karaliste, kurā galvenajām partijām ir atšķirīgi viedokļi par izstāšanās gaitu.

«Brexit ir sarunu process, kuram, kā izskatās, ES ir nedaudz labāk sagatavojusies nekā Apvienotā karaliste. Tas demonstrē, ka tad, kad Eiropai ir jārīkojas ātri, tā to var izdarīt. Mēs vēlamies runāt par ES nākotni, un es redzu, ka ledus sāk sakustēties. Pēc britu balsojuma visi Eiropā pēkšņi saprata, ka vainot Briseli nav pareizais ceļš, jo jūs tādā veidā varat «izvainot sevi ārā no ES». Tas nav neviena mērķis,» sarunā ar žurnālistiem sacīja Kaljulaida.

Igaunijas prezidente arī pauda pārliecību, ka Apvienotā karaliste ir demokrātiska valsts, kura respektē cilvēktiesības un liberālās vērtības, tādēļ esošā situācija [britu izstāšanās no ES] tiks atrisināts tādā veidā, ka tiks ievērotas visu tiesības un būs nodrošināta to eiropiešu aizsardzība, kas ir devušies uz Lielbritāniju.

Igaunija cīnīsies par Eiropas vienotību

Cita nopietna ES valstu solidaritātes pārbaude ir migrācijas krīze, ar kuru savienība mēģina tikt galā jau vairākus gadus. Sākotnējā 2015. gadā Eiropas Komisijas piedāvātā migrantu uzņemšanas kvotu sistēma piedzīvoja faktisku fiasko, kad pret to sadumpojās Višegradas valstis. Strīdi starp Briseli un dalībvalstīm bēgļu jautājumā ir kļuvuši jau par ikdienišķu parādību, liekot runāt par dažādiem jauniem ES sadarbības modeļiem, soda sankcijām un migrantu uzņemšanas sasaisti ar fondu naudu saņemšanu.

Savu artavu Eiropas solidaritātes glābšanā mēģinās ielikt Igaunija, kuras prezidentūrai moto ir izvēlēts «Vienotība līdzsvarā» («Unity through balance»). Tallina par vienu no nākamo sešu mēnešu prioritātēm ir izvirzījusi Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformēšanu.

Patvēruma sistēmas reformēšanas ideja Briseles kuluāros klīst jau ilgāku laiku. Pašlaik spēkā esošā kārtība nosaka, ka patvēruma meklētāja pieteikumu izskata tās valstis, kurās tas pirmo reizi ir ieradies. Eiropas dienvidos esošās valstis uzskata, ka tādējādi tām tiek uzlikts pārmērīgs un nepelnīts slogs, kuru vajadzētu solidāri dalīt ar citām bloka dalībniecēm. Taču vairākas centrālās Eiropas valstis iebilst pret jebkāda veida migrantu sadales mehānismiem. Vaicāta par Igaunijas iecerēto reformu būtību, Kaljulaida stāstīja, ka ir bezatbildīgi cilvēkiem likt palikt tajās vietās, uz kurām viņi ir pārcelti, jo ir saprotams, ka personas, kuras ir zaudējušas visu savā dzīvā, sākt no jauna vēlas vislabākajās pieejamajās vietās.

«Mēs Igaunijā savu bēgļu uzņemšanas kvotu pildām ļoti piesardzīgi. Mēs cilvēkus cenšamies ielikt sabiedrībā. Nodrošinām dzīvokļus, mācām valodu, pieņemam bērnus skolās un bērnudārzos. Mēs nodrošinām adekvātu sociālo atbalstu – tādu, kādu saņem Igaunijas iedzīvotāji. Taču šie cilvēki zina, ka viņiem, nokļūstot Zviedrijā vai Vācijā, būs vairāk naudas. Tādēļ mums ir jāsāk diskusija, ko darīt ar sekundāro migrāciju. Es ticu, ka rezultātā izeja ir tajā, ka mēs cenšamies ieklausīties to cilvēku vēlmēs un mēģinām saprast, kā padarīt viņu dzīvi labāku,» stāstīja Kaljulaida.

Igaunijas prezidente uzsvēra, ka arī ir jāapzinās: migrācijas krīze ir plaša mēroga humanitārā katastrofa, jo patvēruma meklētāju izcelsmes valstis zaudē savus labākos cilvēkus – tādus, kuri ir pietiekami apņēmīgi un izglītoti, lai mēģinātu doties uz Eiropu. Tādējādi šajā situācijā zaudētāji esot visi.

Prezidente tomēr uzsvēra, ka, par spīti esošajām krīzēm, ES ir pietiekami stingrs pamats, lai tās pārvarētu. «Gandrīz katra Eiropas valsts ir labākā situācijā, nekā tā bija gadsimta sākumā. ES uz krīzi ir reaģējusi, padziļinot sadarbību. Arī Krievijas sankciju jautājumā – mums vajadzēja ātru reakciju, un tas notika. [ES] projekts ir demonstrējis lielu fleksibilitāti. Jā, nav bijis perfektu [risinājumu]. Taču pārnacionālās demokrātijas nevar būt perfektas. Tomēr, raugoties uz faktiem, jūs varat redzēt, ka mums ir labs pamats, kurš balstās mūsu kopīgajās demokrātiskajās vērtībās. To mēs arī vēlamies – sūtīt šādu vēstījumu nākamos sešus mēnešus,» sacīja Kaljulaida.

Četras prezidentūras prioritātes

Pavisam Igaunija savai prezidentūrai ir izvirzījusi četrus prioritāšu blokus: Atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika; Droša un aizsargāta Eiropa; Digitāla Eiropa un brīva datu plūsma; Iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa. Lai sasniegtu pirmajā blokā iekļautos mērķus, Igaunija savas prezidentūras laikā cita starpā plāno pievērst uzmanību tam, lai aizsargātu preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu pārvietošanos, atvieglotu uzņēmējdarbības sākšanu savienībā un cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Igaunijas prezidentūra plāno turpināt darbu pie migrācijas krīzes risināšanas, reformēt Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un veicināt bloka dalībvalstu aizsardzības budžetu palielināšanu, kā arī attīstīt savienības valstu sadarbību aizsardzības jomā. Eiropas ilgtspējības jautājumā Igaunijas prezidentūru interesē darbaspēka mobilitātes un personu brīvas kustības veicināšana.

Tehniski prezidentūras ES padomē ir lielā mērā administratīvs darbs - prezidējošā valsts vada ministru tikšanās, kā arī organizē dažādas likumu ierosinājumu izskatīšanas sarunas starp valstu valdībām un Eiropas Parlamentu. Tajā pašā laikā prezidēšana ES Padomē sniedz iespēju attiecīgajai valstij virzīt uz priekšu arī tos jautājumus, kuri tai šķiet interesanti un aktuāli. Tā Igaunija vēlas akcentēt uzmanību arī uz e-pārvaldes un Digitālas Eiropas aspektiem, kuros Latvijas ziemeļu kaimiņi jau līdz šim ir sasnieguši ievērojamu progresu. Strādājot ar šīm jomām, Igaunija plāno veicināt pārrobežu e-komercijas un e-pakalpojumu attīstību un pievērsties drošu elektronisko komunikāciju inovācijām.

Kopumā prezidentūras laikā Igaunijā notiks 45 dažādi pasākumi, kuri būs saistīti ar digitālo jomu.

Tusks: Igaunijai atbildība sarežģītos laikos

Oficiāli Igaunija rotējošo prezidentūru ES Padomē sāks sestdien, 1.jūlijā, pārņemot to no Maltas, bet noslēgs 31. decembrī, kad par nākamo prezidējošo valsti kļūs Bulgārija. Taču svinīgā atklāšanas ceremonija Tallinas bijušajā elektrorūpnīcā, kur tagad ierīkots Igaunijas galvaspilsētas radošuma centrs (Kultuurikatel), un plaši apmeklēts svētku koncerts vecpilsētā notika jau ceturtdien, 29. jūnijā.

Uzrunā prezidentūras atklāšanas ceremonijā Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks norādīja, ka pirmo reizi par Igauniju dzirdējis 1980. gadā, kad Tallinā notikušas demonstrācijas Polijas atbalstam, kur tajā laikā bija aktivizējusies kustība «Solidarnost», ievadot komunistiskā bloka beigu sākumu. Tusks minēja, ka Igaunija arī vēlāk nebeigusi viņu pārsteigt, jo Tallinas izvērstās reformas kalpojušas par iedvesmas avotu Polijai.

«Igaunija ir veiksmes un sarežģītas atteikšanās no komunisma simbols. Igaunija ir kļuvusi par paraugu gan reģionā, gan arī aiz tā robežām. Iespaidīga ir arī Igaunijas apņemšanās īstenot apjomīgu digitalizācijas projektu, kas liek citām Eiropas valstīm to uztvert par paraugu. Ir liels vilinājums – kā tik maz cilvēku var sasniegt tik daudz? Prezidentūra būs jūsu kolektīvā atbildība šajos sarežģītajos, bet cerīgajos laikos. Desmitiem gadu ilgais darbs un upurēšanās jums ir devuši autoritāti un reputāciju, kas ir labs mandāts šādai lomai,» klāstīja Tusks.

Latvijas prezidentūra ES Padomē notika 2015. gada pirmajā pusē.