Vācija piektdien noraidīja Polijas prasības pēc reparācijām par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem, norādot, ka jautājums tika atrisināts jau 1953.gadā.
Vācija noraida Polijas prasības pēc reparācijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Polija 1953.gada augustā pieņēma saistošu lēmumu (..) atteikties no prasībām pēc papildu kara reparācijām,» norādīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.
Berlīnes ieskatā, «šis jautājums līdz ar to ir atrisināts gan juridiski, gan politiski», viņš piebilda.
Zeiberts uzvēra, ka Vācija pilnībā atzīst savu atbildību par Otro pasaules karu, turklāt tā arī ir samaksājusi «ievērojamas reparācijas par kopējo kara kaitējumu».
Berlīne uzstāj, ka jautājums par reparācijām jau sen ir pilnībā atrisināts. Polijas komunistu valdība 1953.gadā apliecināja, ka nekādas pretenzijas Vācijai neizvirzīs. Vācijas politiķi norāda, ka tam no starptautisko tiesību viedokļa ir saistošs raksturs.
Tikmēr Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs uzsvēris, ka komunistu pārvaldītā Polija bijusi «padomju marionešu valsts», kuras lēmumi šodien nav juridiski saistoši.
Polijas premjerministre Beata Šidlo ceturtdien paziņoja, ka Polijai ir tiesības uz reparācijām no Vācijas par kaitējumu, kas tai tika nodarīts Otrā pasaules kara laikā.
«Polijas valdības nostāja kara reparāciju jautājumā oficiāli tiks pausta, kad tiks pieņemts politisks lēmums,» viņa norādīja intervijā radio.
«Manuprāt, Polijai ir tiesības uz to un Polijas valstij ir tiesības tās prasīt,» uzsvēra Šidlo.
«Mēs esam gatavi turpināt šo procedūru,» piebilda premjerministre.
Otrajā pasaules karā, kas sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gadā, tika nogalināti teju seši miljoni Polijas pilsoņu, bet pati valsts cieta milzīgus materiālos zaudējumus, tika izpostītas baznīcas un citas kultūras vērtības, pat veselas pilsētas.
Vācija samaksājusi vairākus miljardus eiro kompensācijās par nacistu noziegumiem, pamatā izdzīvojušajiem ebrejiem, atzīst valsts atbildību par to, lai tiku saglabāta piemiņa par nacistu noziegumiem, kā arī maksātas kompensācijas.