Migrācijas jautājums ir viens no svarīgākajiem koalīcijas sarunās, kas sākušās pēc pagājušajā mēnesī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti (SPD) cieta smagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) izcīnīja trešo vietu.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie (CDU/CSU) vēlēšanās izcīnīja uzvaru ar 33% balsu, bet viņu sniegums bija vājākais kopš 1949.gada.
No 2015.gada sākuma līdz 2017.gada vidum Vācija izsniegusi 102 000 vīzas sīriešiem un irākiešiem, kas vēlējušies apvienoties ar saviem ģimenes locekļiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi Vācijā.
Ministrija prognozē, ka līdz 2018.gadam tiks izsniegtas vēl 100 000 līdz 200 000 vīzu.
Patvēruma meklētājiem, kuriem Vācijā piešķirts bēgļu statuss, ir tiesības atvest uz Vāciju arī savus laulātos draugus un bērnus, kas vēl nav sasnieguši pilngadību. Nepilngadīgas personas, kurām piešķirts bēgļu statuss, savukārt var pieteikties atļaujai atvest savus vecākus.
CDU un CSU pārstāvji svētdien panāca vienošanos, ka Vācijā gadā uzņemamo patvēruma meklētāju skaits jāierobežo līdz 200 000. Šī vienošanās atrisināja svarīgu jautājumu, par kuru abām partijām bija domstarpības.
Tomēr «zaļie» un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) iebilst pret šādu griestu noteikšanu.
