Lielbritānijas likumdevēji pirmdien nobalsojuši par budžeta noteikšanu Ziemeļīrijai, šādi sperot soli tiešās pārvaldes ieviešanas virzienā šajā Apvienotās Karalistes daļā, kas unionistu un republikāņu nesaskaņu dēļ nonākusi politiskā strupceļā.
Londona Ziemeļīrijai nosaka budžetu, sperot soli tiešās pārvaldes virzienā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielbritānijas valdības Ziemeļīrijas lietu ministrs Džeimss Brokenšairs atzina, ka nosaka Ziemeļīrijai budžetu bez entuziasma, tomēr «nav citas izvēles», ņemot vērā, ka centieniem panākt izlīgumu naidīgo pušu starpā provinces parlamentā nav bijis nekādu sekmju.
«Es pilnīgi noteikti dotu priekšroku tam, ka atjaunotā Ziemeļīrijas izpildvara pieņem pati savu budžetu,» atzina ministrs.
Ziemeļīrijā jau desmit mēnešus nav savas valdības.
Abas lielākās partijas - Demokrātiskā unionistu partija (DUP), kas Londonā veido koalīciju ar Konservatīvo partiju, un nacionālistu «Sinn Fein» - nav spējušas panākt vienošanos par varas dalīšanas valdību, turpinoties domstarpībām par virkni jautājumu, arī attiecībā uz īru valodas likumu.
Ziemeļīrijas krīze radījusi papildu galvassāpes Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai, kuras vadītie konservatīvie pēc jūnijā notikušajām vēlēšanām zaudējuši absolūto vairākumu un parlamentā ir atkarīgi no DUP balsīm.
Tiešās pārvaldes ieviešana saspīlēs Londonas attiecības ar īru nacionālistiem Ziemeļīrijā un, domājams, sarežģīs attiecības arī ar Dublinu, kas uzskata, ka Lielās piektdienas miera līgums tai arī dod tiesības pārraudzīt Ziemeļīriju tiešās pārvaldes ieviešanas gadījumā.
DUP un «Sinn Fein» saskaņā ar 1998.gadā noslēgto Lielās piektdienas miera līgumu, kas pielika punktu trīs desmitgades ilgušajam nemieru periodam, Ziemeļīriju kopīgi pārvaldījušas desmit gadus.