Latvijā kopumā un valdībai joprojām trūkst stratēģiskās komunikācijas, diskusijā «Securing Democracy 2018: Strategic Communication Challenges in Latvia» sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).
Kols: Latvijas valdībai trūkst stratēģiskās komunikācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stratēģisko komunikāciju, viņaprāt, varētu definēt kā dialoga veidošanu starp sabiedrību un valdību, tomēr īpaša loma šajā komunikācijā ir tieši valdībai. Atsaucoties uz vairākām veiktām aptaujām par sabiedrības uzticību valdībai, kas nereti veiktas Latvijā, deputāts secināja, ka stratēģiskā komunikācija ievērojami pieklibo, vai tās pat nav.
«Lieliskus piemērus varam meklēt situācijās, kad valstī tiek īstenotas reformas, piemēram, reforma izglītībā. Mēs redzam, ka valdība izmanto 20.gadsimta komunikāciju, izsūtot relīzi un paļaujoties, ka visi tajā ietverto informāciju sapratīs un domā, ka ar to pietiek. Stratēģiskā komunikācija ir galvenā problēma valdībai,» uzsvēra Kols.
Viņš klātesošajiem retoriski vaicāja, «kad pēdējo reizi Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs ir iznācis pie žurnālistiem un skaidrojis valdības lēmumus?», norādot, ka ASV šāda prakse ir ierasta un piekopta katru dienu. Viņš vērsa uzmanību, ka parlamentā nav iedibināta kārtība un paredzēta vieta, kur žurnālistiem un valdības pārstāvjiem savstarpēji komunicēt, lai varētu skaidrot un nodot tālāk sabiedrībai pieņemtos lēmumus.
Žurnālistikas centra «Re: Baltica» izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga klātesošajiem norādīja, ka stratēģisko komunikāciju jo īpaši svarīgi skatīt sociālā tīkla «Facebook» kontekstā, īpaši, sakarā ar nākamā gada Saeimas vēlēšanu tuvošanos. Viņa vērsa uzmanību, ka sociālajā tīklā atšķirt viltus ziņas un propagandu ir daudz grūtāk, nekā Krievijas propagandas televīzijas kanālos, tādēļ tieši «Facebook» būs svarīga loma Saeimas vēlēšanu kontekstā, kā tas bijis arī ASV prezidenta vēlēšanu laikā.
«»Facebook» savus datus nedos valstij, ja tā nav ASV lielumā, Latvija tam ir mazs punkts kartē. Ja kāds no klātesošajiem teiks, ka var palīdzēt iegūt datus no šī sociālā tīkla, būšu ļoti pateicīga, tomēr Latvijai iegūt datus par dažādām aktivitātēm šajā sociālajā tīklā Saeimas vēlēšanu kontekstā būtu nereāli,» teica Jemberga, piebilstot, ka gaidāma ļoti polarizēta vēlēšanu kampaņa.
Viņa skaidroja, ka Krievija nav veidojusi priekšstatu, ka Latvijas tiesu sistēma ir slikta, ka valstī valda sociālā nevienlīdzība un situāciju, ka puse iedzīvotāju nejūtas piederīgi valstij, bet tas jebkurā gadījumā ir naratīvs, ko izmantot pret Latviju. Savukārt mediji nav uzskatāmi par ļoti stipriem, jo daļa no tiem ir oligarhu pārņemti, savukārt sabiedriskais medijs nav pienācīgi finansēts.
Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomniece Gunda Reire uzsvēra, ka Krievijas propaganda vēlas sadalīt Eiropu un atšķirt ASV no Eiropas. Stratēģiskā komunikācija ir nozīmīga, lai sabiedrībai skaidrotu Latvijas ģeopolitisko kursu un nostiprināt ideju par Latvijas piederību eiroatlantiskajai telpai.
«Jāstiprina arī sabiedrības ticība, ka dzīvojam tiesiskā valstī, kā arī apziņu, ka Latvijas ceļš uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām bijis pareizs un nepieciešams. Ir jāsaprot savas vājās vietas, lai atbildētu izaicinājumiem, un ticu, ka laba izglītība, komunikācija un žurnālistika var palīdzēt,» pārliecību pauda Reire.