Lielbritānijas medijs «The Economist» Meksikas štata Oahakas galvaspilsētā Oahakā bija sarunājis tikšanos ar netālu esošās pilsētas mēru, lai runātu par pienākumu pildīšanu pēc viņa priekšgājēja nogalināšanas. Tomēr uz tikšanos amatpersona neieradās. «Man ir bail,» bija teikts viņa atsūtītā īsziņā. Dienu pirms plānotās tikšanās uz viņa māju tika šauts. «The Economist» skaidro, kāpēc pilsētu mēru profesija Meksikā ir kļuvusi tik bīstama.
Periodā no 2010. līdz 2017. gadam Meksikā nogalināti 42 pilsētu un ciematu mēri, 12 no tiem - Oahakas štatā, kas atrodas Meksikas dienvidu daļā.
Savukārt šogad Meksikā nogalināti jau desmit esošie vai bijušie mēri.
ASV Sandjego Universitātes eksperts Deivids Širks norāda, ka pašvaldības mēram Meksikā ir 11 reizes lielākas iespējas tikt nogalinātam nekā parastam pilsonim.
Daļa mēru tiek nogalināti, jo viņi cīnās ar organizēto noziedzību un korupciju.
Citi mirst tāpēc, ka viņi pieslienas kādai bandai, tādējādi kļūstot par konkurējošo bandu mērķi.
Vēl citi tiek nogalināti citu iemeslu dēļ. Piemēram, 2008.gadā Meksikas ziemeļaustrumu pilsētas Hidalgo bijušo mēru nogalināja viņa dēls, kurš bija atklājis, ka viņiem abiem ir intīmas attiecības ar vienu un to pašu sievieti.
Oahakas štatā narkotiku karteļu aktivitātes ir mazāk izplatītas nekā citos štatos, tāpēc Oahakas mēri galvenokārt tiek nogalināti strīdos par tiesībām uz zemi vai cīņā par ietekmi.
Noslepkavotais priekšgājējs mēram, kurš neieradās uz tikšanos ar «The Economist» pārstāvjiem, savā pašvaldībā bija sācis īstenot dažādus uzlabojumus, piemēram, dzeramā ūdens nodrošināšanā.
Tas sadusmoja vietējo neoficiālo vadoni jeb tā dēvēto «cacique», kurš uzskatīja, ka mērs apdraud viņa pozīcijas.
Savukārt jaunais mērs jau ir atteicies no daļas viņa priekšgājēja īstenoto projektu.
Riskus mēru dzīvībai Meksikā palielina gan pašvaldību vadītāju pieaugošā vara, gan noziedzīgo grupējumu jaunās «biznesa» aktivitātes.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados īstenoto reformu rezultātā mēri ieguva lielāku kontroli pār pašvaldību finansēm. Pēdējos gados palielinājusies ar Meksikas pašvaldību autonomija.
Meksikas noziedzīgie grupējumi, kas nodarbojas ar narkotiku kontrabandu uz ASV, tradicionāli koncentrējušies uz savas «preces» transportēšanu pa valsts ceļiem un pāri robežām, kas ir federālo institūciju atbildības sfēra.
Bandām izvēršot aktivitātes izspiešanā un narkotiku izplatīšanā vietējā tirgū, viņi vēršas arī pret mēriem.
Pašvaldību amatpersonas Meksikā ir mazāk aizsargātas pret noziedzniekiem nekā federālās un valsts amatpersonas.
Meksikas Mēru asociācijas vadītājs Enrike Vargass vēlas šo situāciju mainīt. Viņš vēlas panākt, lai federālā valdība nodrošina apsardzi tiem mēriem, kas saņēmuši draudus.
Šā gada 1.jūlijā gaidāmajās vēlēšanās jauni mēri tiks ievēlēti aptuveni 1600 mazajās pašvaldībās.
Šie mēri savus pienākumus noteikti spēs pildīt labāk, ja viņiem nebūs jāsatraucas par to, ka jebkurš lēmums var novest pie viņu noslepkavošanas.
