Vai iespējams dzīvot bez plastmasas atkritumiem? Ekoloģiskais eksperiments

Sato ģimene Japānā

32 gadus vecā Eri Sato plastmasas atkritumu problēmu pirmoreiz savām acīm ieraudzīja Kanādā. Viņa kā brīvprātīgā palīdzēja sakopt pēc katastrofālā cunami un zemestrīces no Japānas atnesto atkritumu kalnu.

«Tā bija pirmā reize, kad sapratu, kā plastmasa piesārņo okeānus un pludmales visā pasaulē.

No plastmasas atkritumiem nav iespējams aizbēgt,» viņa sacīja. «Es tos redzu uz ielām, kalnos, ūdens dzīlēs. Tie ir visur.»

Sato stāsta, ka viņas ģimene domā par to, kādu iespaidu atstāj uz dabu. «Galvenais - mēs cenšamies samazināt plastmasas patēriņu. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan apģērbu, gan daudzām citām precēm. Kad nav citas izvēles, cenšamies to patērēt ļoti minimāli. Atkritumu šķirošana mums ir pēdējais variants, nevis pirmais,» viņa sacīja.

Ģimene izmanto vairākkārt lietojamās ūdens pudeles un lieto cieto šampūnu, kas izskatās kā ziepju gabaliņš. Viņu zobu birstes ražotas no bambusa, un iepirkties ģimene dodas ar auduma maisiņiem.

Vilburu ģimene ASV

44 gadus vecā Brendija Vilbura ir vidusskolas tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas novirziena koordinatore, bet bet viņas vīrs Entonijs Vilburs ir vides zinātņu skolotājs Masačūsetsas štatā ASV. Viņiem ir divi bērni - 12 gadus vecā Sofija un deviņgadīgais Endrū.

«Mēs visi lietojam nerūsējošā tērauda ūdens pudeles un uz kafejnīcām ņemam līdzi savas kafijas krūzes. Es vairos pirkt vienreizlietojamo plastmasu - salmiņus, krūzītes un pudeles, taču tas ne vienmēr izdodas,» stāsta Brendija.

«Kad iepērkamies, cenšos izvēlēties produktus ar minimālu iepakojumu, bet arī tas nav viegli - viss ir sapakots!»

«Domāju, ka plastmasa tiek izmantota arvien vairāk, īpaši tāda, ko nevar otrreiz pārstrādāt: produktu iepakojumi, polietilēna plēve, našķu paciņas. Tas viss tikai ērtības labad. Mēs cenšamies ierobežot plastmasas patēriņu, taču tas ir grūti,» atzīst Brendija.

Džoši ģimene Indijā

Mugda un Tanmajs Džoši audzina dēlu Kabiru un kopā ar Tanmaja vecākiem dzīvo Mumbajā, Indijā.

«Plastmasas zobu birstīšu vietā mēs izmantojam tādas, kas ražotas no bambusa. Plastmasas pudelēs iepakoto šampūnu un kondicionieru vietā - cieto šampūnu. Dārzeņus un augļus pērkam vietējos tirdziņos, nevis lielveikalos, kur pat tie iepakoti plēvē,» stāsta Mugda.

Šnitku-Bendovu ģimene Izraēlā

39 gadus vecā Tatjana Šnitke un 44 gadus vecais Janivs Bendovs ar dēlu dzīvo Telavivā, Izraēlā.

«Es domāju, ka vissvarīgāk ir pirkt pēc iespējas mazāk lietu. Es cenšos, bet tas ir grūti, jo dzīvojam kapitālisma pasaulē. Mēs daudz pērkam lietotas mantas, bet tirdzniecības centros un lielveikalos daudzas lietas ražotas no plastmasas. Viss ir iepakots plastmasā,» uzsver Janivs.

Šrestu ģimene Nepālā

57 gadus vecā Rošani Šresta, viņas 62 gadus vecais vīrs un divi pieaugušie dēli dzīvo Katmandu, Nepālā.

«Es atdodu dārzeņu tirgotājiem savus plastmasas maisiņus, lai viņi tos var izmantot vēlreiz, nevis dot pircējiem jaunus,» stāsta Rošani. «Mēs gribētu lietot plastmasas alternatīvas, jo tas nāk par labu dabai, bet tas nav iespējams, jo vairums produktu ir iepakoti plastmasā.»

«Mēs neizmantojam vienreizlietojamo plastmasu - plastmasas krūzes, šķīvjus, karotes un dakšas,» viņa norāda.

Dauniju ģimene Skotijā

Kārena Daunija ar vīru, diviem bērniem un suni dzīvo Skotijā.

«Mēs šķirojam atkritumus, cik vien varam, un vispār cenšamies ierobežot saražoto atkritumu daudzumu, tai skaitā kompostējot ēdiena atlikumus,» viņa saka.

«Izmestā plastmasa nenoārdās un rada nopietnus, nelabojamus ilgtermiņa draudus mūsu planētas veselībai un īsākā termiņā - dzīvniekiem, kuriem vajadzētu nodrošināt no plastmasas tīru dzīvojamo vidi. Alternatīvas jau pastāv, taču izskatās, ka tās vienkārši netiek piedāvātas patērētājiem, jo plastmasa ir lēta un ērta.

Ražotājiem, tirgotājiem un valstu valdībām jādara vairāk, lai mazinātu plastmasas lietošanu.»

Barrado ģimene Spānijā

44 gadus vecā lauksaimniecības inženiere Lora Barrado ar ģimeni dzīvo Madridē, Spānijā.

«Mēs cenšamies nepirkt produktus, galvenokārt pārtiku, plastmasas iepakojumos vai trauciņos. Mēs cenšamies atkārtoti izmantot visu, ko vien varam; ne tikai plastmasu, bet arī papīru un organiskos atkritumus,» viņa norāda.

«Mēģinām iespēju robežās samazināt mūsu iespaidu uz dabu, lai varam atstāt labāku pasauli nākamajām paaudzēm.»

Lorena Singere ASV

27 gadus vecā Lorena Singere Ņujorkā atvērusi veikalu «Package Free Shop», kurā plastmasas atkritumu apjoms samazināts līdz minimumam. Viņa ir arī izglītojošā bloga «Trash Is For Tossers» autore.

Pirms pieciem gadiem Singere apņēmās samazināt pašas saražoto nepārstrādājamo atkritumu daudzumu teju līdz nullei. Rezultāts ir pārsteidzošs - šajā laikā radušos atkritumus viņa var ietilpināt puslitra burciņā.