Konstatē šogad pirmos gripas slimniekus .

NVVC preses sekretāre Inga Priževaite informēja, ka pagājušās nedēļas gripas saslimstības rādītājs bija 0,05 gripas saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. NVVC ziņo, ka pagājušajā nedēļā reģistrēta arī saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām - konstatēts, ka 412 cilvēki no katriem 100 000 iedzīvotājiem vērsušies pēc medicīniskās palīdzības saistībā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Kā ziņots, NVVC gripas monitoringu veic jau sesto sezonu. Katru gadu laika posmā no novembra līdz aprīlim NVVC apkopo datus no monitoringā iesaistītām pilsētām par aizvadītajā nedēļā reģistrētiem akūtu augšējo elpceļu saslimšanu, gripas un pneimoniju gadījumiem. NVVC gripas monitoringā iesaistītas atsevišķas Latvijas pilsētas - Rīga, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Tukums, Jelgava, Jūrmala, Rēzekne un Valka. Šīs pilsētas izvēlētas, lai gūtu pēc iespējas pilnvērtīgāku priekšstatu par gripas saslimstības līmeni visos Latvijas reģionos. Pagājušajā gripas izplatības sezonā, gripas uzraudzības laikā monitoringā iesaistītajās pilsētās NVVC reģistrēja 40 027 gripas saslimšanas gadījumus. Gripas saslimšanas gadījumu straujš pieaugums tika reģistrēts decembra beigās. Kā norāda NVVC Infekcijas slimību Epidemioloģiskās uzraudzības daļas epidemioloģe Dace Vīgante, gripa Latvijā izplatās rudens un ziemas periodā. 1996.-1997.gada sezonā gripa savu kulmināciju sasniedza februārī, bet 1997.-1998.gada sezonā - tikai marta beigās. Pagājušajā sezonā saslimšana ar gripu sākās ap Jauno gadu. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8-10 nedēļas. Vislielākais gripas saslimšanas gadījumu skaits iepriekšējā sezonā tika reģistrēts trīs līdz sešus gadus veciem bērniem. Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija. Gripas pazīmes ir pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, "kaulu laušanas" sajūta, sauss, rejošs klepus. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas "mākonis", kurā ir liela vīrusu koncentrācija. Pēc nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties sešu metru attālumā. Inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Salīdzinājumā ar citām infekciju slimībām gripa atšķiras ar ātrumu, ar kādu tā izplatās, un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu, kuru dēļ gripas epidēmijas laikā 2-5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēki biežāk lūdz medicīnisko palīdzību. Gripas izraisītājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādākā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnā sistēma izveido antivielas, jo ātrāk cilvēks izveseļojas un izveidojas imunitāte. Antivielas, kas izveidojušās iepriekšējā sezonā, nav vairs derīgas saskarsmē ar nākamās sezonas gripas vīrusu, tāpēc katru gadu cilvēki ar gripu slimo no jauna. Imunitāti var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu, kas satur dzīvu novājinātu gripas vīrusu, kurš organismā veicinās antivielu rašanos, bet neizraisīs saslimšanu. Taču gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās vakcinācija ir jāatkārto. Parasti vakcīnas sastāvā pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā tie dominē. Lai izvairītos no saslimšanas ar gripu, gripas epidēmijas laikā ieteicams pēc iespējas mazāk apmeklēt tādas vietas, kur uzturas daudz cilvēku, regulāri vēdināt telpas un pēc iespējas biežāk mazgāt rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem. Vēlams arī pēc iespējas vairāk uzturā lietot šķidrumu un ēdienkartē iekļaut pēc iespējas vairāk produktu, kas satur fitokomponentus - bioķīmiskus savienojumus, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās, informē Vīgante. Ieteicams uzturā lietot skābpiena produktus, jo tajos ir mikroorganismi, kas stimulē imūnsistēmu. Ieteicams lietot ķiplokus, jo tiem piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir arī C vitamīnam, jo tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši.