Tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietā procesa virzītājs šodien pieņēmis lēmumu par bijušā premjera Andra Šķēles (TP) runasvīra Jurģa Liepnieka saukšanu pie kriminālatbildības, izsniedzot viņam apsūdzības kopiju.
Digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzību uzrāda arī Jurģim Liepniekam (26)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa informēja, ka Liepniekam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanu, kā arī pēc Krimināllikuma 195.panta 2.daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Procesuālie piespiedu līdzekļi, to skaitā drošības līdzekļi, Liepniekam nav piemēroti.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors Edvīns Piliksers 19.septembrī, pieņēma lēmumu digitālās televīzijas kriminālprocesu sadalīt, izdalot atsevišķā lietvedībā jaunu kriminālprocesu par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb tā dēvēto naudas "atmazgāšanu".
Tas darīts, jo septembrī no kādas ārvalsts pēc prokurora lūguma saņemtajā dokumenta kopijā ir jaunas ziņas par lietā iesaistītās kompānijas "Kempmayer Media Limited" (KML) līdzīpašnieces - firmas "Ratcliff Limited" ("Ratcliff") - labuma guvējiem, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.
"Ratcliff" tieši piederēja 25%, bet pastarpināti - vēl 12,5% KML pamatkapitāla. "Ratcliff" lietu kārtošanā piedalījās lietā jau apsūdzētais advokāts Loze, norāda prokuratūra.
Sākotnēji Ģenerālprokuratūra šī dokumenta kopiju saņēma ar daļēji aizklātu tekstu, bet pēc atkārtota lūguma par šādas nepilnības novēršanu šā gada septembrī tika saņemts pilna teksta apjoms.
Iepriekš aizklātajā dokumenta daļā norādītas ziņas, ka "Ratcliff Limited" labuma guvēji pastarpināti caur kādu trastu ir vairākas Latvijā dzīvojošas personas. Šīs personas nav līdz šim apsūdzēto personu skaitā un nav arī citādi bijušas iesaistītas šajā kriminālprocesā, informēja Vītoliņa.
Lai pārbaudītu jaunās ziņas un apstākļus, kas uz tām attiecas, tostarp iespējamo līdzdalībnieku darbības šāda statusa radīšanā šīm personām, būs nepieciešams apjomīgs izmeklēšanas darbs, arī papildu lūgumi par procesuālo darbību veikšanu ārvalstīs. Tas savukārt var radīt šķēršļus pašreiz esošā kriminālprocesa, kurā apsūdzētas 19 personas, pabeigšanai saprātīgā termiņā, norādīja prokuratūrā.
Izdalītais kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļā un 195.panta 2.daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm.
Kā ziņots, tā dēvētā digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Jau ziņots, ka par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu sākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Šajā krimināllietā pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns.
DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Pauders ir apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.
SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Advokāts Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.
Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.
Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Liepnieks intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" pērn paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu KML dibinājis Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedza.