Latvijas Kultūras fonds (LKF) un tā vadītājs Pēteris Bankovskis, iespējams, nodarbojies ar mahinācijām nekustamo īpašumu tirgū, šodien raksta laikraksts "Diena".
Kultūras fonds, iespējams, nodarbojies ar mahinācijām nekustamo īpašumu tirgū (46)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētot zemesgabala nonākšanu Bankovska rokās, "Diena" atklājusi, ka fonda īpašumu pēc vairāku īpašnieku nomaiņas LKF atkal atpirka, lai par cenu, kas bija zemāka par tirgus cenu, to varētu iegādāties Bankovskis. Bažas par to, vai šis zemesgabals privatizēts likumīgi, radušās arī Valsts kontrolei, kuras 2005.gadā veiktajā revīzijā secināts, ka LKF par neadekvāti mazu samaksu šo nekustamo īpašumu pārdevis Bankovskim.
"Materiālus nodevām prokuratūrai, taču tā lēma kriminālprocesu nesākt, jo LKF ir nodibinājums, kurā apgrozās ziedotāju, nevis valsts nauda," laikrakstam skaidro valsts kontroliere Inguna Sudraba.
2003.gadā fondā no nekustamo īpašumu tirdzniecības ienāca 200 000 latu - par šādu naudu toreizējais fonda vadītājs Bankovskis iegādājās fonda pārziņā atkal nonākušos 3412 kvadrātmetrus zemes ar divām ēkām Jūrmalā. Lai arī 2005.gadā šī zeme jau divus gadus bija Bankovska īpašums, izstrādājot detālo plānojumu, Jūrmalas domē viņš vērsies LKF vārdā, it kā zeme piederētu fondam.
Patlaban zemes gabalam kāpu zonā Lielupē apstiprinātais detālais plānojums ļauj restaurēt esošās ēkas un būvēt jaunas. Savukārt Bankovskis ar nekustamo īpašumu kompānijas "Interbaltija" starpniecību pārdod šo īpašumu par gandrīz 2,29 miljoniem eiro (vairāk nekā 1,63 miljoniem latu). Piecu gadu laikā tā vērtība pieaugusi astoņas reizes.
"Mēs dalām lāci, kurš nav nošauts," lakoniski bilst Bankovskis, kura vadībā fonds viņam notirgoja pēdējo LKF īpašumu. Tajā pašā laikā viņa vadītajam fondam ir lieli parādi par biroja telpu īri Vecrīgā, Peldu ielā. Kultūras fonds esot nonācis krīzes stāvoklī vēl "Bankas Baltija" bankrota laikā 1995.gadā, kad "skurstenī aizgāja fondam saziedotie aptuveni 50 000 latu".
Iepriekšējā fonda direktore Ramona Umblija, kas LKF vadīja no tā dibināšanas brīža līdz 1997.gadam, kad to pārņēma Bankovskis, apgalvo, ka Bankovskis ienāca spēcīgā fondā, kuram nebija neviena parāda.
"Kura privatizācija tajā laikā notika caurspīdīgi? Neviena. Katrs izdzīvoja, kā mācēja," vaicāts, vai LKF īpašumu privatizācija notika caurskatāmi, ar pretjautājumu atbild Bankovskis, taču uzreiz papildina, ka "Jūrmalas īpašums legāli nonāca manā īpašumā".
No fondam pietuvināto un tajā reiz strādājošu cilvēku stāstītā izriet divas versijas, kur Bankovskis ņēma 200 000 latu reiz fondam piederējuša zemesgabala ar divām ēkām iegādei, un abas pierāda arī publiski pieejamā informācija.
Pirmā - zemesgabala iegādei Bankovskis aizņēmās naudu no fondam saziedotajiem līdzekļiem, bet vēlāk šo parādu norakstīja. Otras versijas piekritēji uzsver, ka viņš šim darījumam nav tērējis savu, bet gan citu, ietekmīgu cilvēku naudu, pildot starpnieka lomu.