Latvijas un SVF konfidenciālā nodomu protokola projekta teksts (10)

1. Pagājušā gadā mēs veicām sarežģītus pasākumus, kas bija nepieciešami Latvijas ekonomikas stabilizēšanai, valsts finanšu stāvokļa atjaunošanai un ekonomikas atlabšanas pamatu izveidei. Konkrēti, pēc pirmā pārskata ir veikti šādi pasākumi:

• Nodrošināta budžeta deficīta kontrole, kas ļāva pārliecinoši sasniegt līdz septembra beigām noteikto izpildes kritērijus attiecībā uz koriģēto sākotnējo budžeta deficītu un indikatīvo mērķi attiecībā uz valsts sektora atalgojumu. Oktobrī deficītam sasniedzot tikai 500 miljonus latu (4% no IKP), mēs arī esam pārliecināti, ka budžeta deficīta gada mērķi mums kopumā izdosies pat pārsniegt;

• Veikti papildu pasākumi finanšu sistēmas aizsardzības;

• Pārliecinoši sasniegts tīro ārvalstu valūtas rezervju (TĀR, NIR) un monetārais (tīrie iekšzemes aktīvi, NDA) mērķis. Ievērojams tekošā konta pārpalikums līdz ar mērenākām kapitāla aizplūdēm ļāva izveidot apjomīgu TĀR buferi;

• Sasniegta lielākā daļa programmas strukturālo kritēriju, kaut gan viens kritērijs ir sasniegts daļēji un otrs tika no jauna noteikts otrajā pārskatā;

• Tika veikti steidzami pasākumi nelielu ārējo maksājumu parādu nokārtošanai - tie izveidojās septembrī, un to dēļ netika izpildīts darbības nepārtrauktības kritērijs. Šis kritērijs tagad ir izpildīts.

2. Rezultātā ir mazinājusies spriedze finanšu tirgū un maksājumu bilances jomā, un ekonomikā vērojamas stabilizācijas pazīmes:

• Spriedze finanšu tirgū ir mazinājusies, un latu procentu likmes ir samazinājušās, sasniedzot pieņemamāku līmeni. Latvijas kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu (CDS) starpība samazinājusies divas reizes, kopš tā sasniedza savu augstāko punktu;

• Preču un pakalpojumu tirdzniecībā ir pārpalikums - tas vērojams pirmoreiz un ir veicinājis tekošā konta stāvokļa uzlabošanos;

• Intervences ārvalstu valūtu tirgū bijušas ierobežotas kopš septembra beigām;

• Turpinās algu un cenu koriģēšana, palīdzot atjaunot konkurētspēju.

3. Pamatojoties uz sasniegto, mums ir ambiciozs politikas pasākumu plāns 2010.gadam, kura mērķis ir nodrošināt turpmākas fiskālās korekcijas un noteikt pamatu ilgtspējīgai izaugsmei.

• Neraugoties uz grūto ekonomisko situāciju, decembrī Saeima pieņēma budžetu 2010.gadam, paredzot veikt pasākumus ar neto ietekmi 500 miljonu latu (4,2% no IKP). Mēs paredzam, ka šā budžeta īstenošana samazinās deficītu no 8,1 procenta no IKP 2009.gadā līdz ne vairāk kā 7,1 procentam 2010.gadā (saskaņā ar programmā definēto deficīta aprēķināšana metodoloģiju: vispārējās valdības tīrie aizņēmumi, ieskaitot tīros aizdevumus, bet bez banku pārstrukturizācijas izmaksām).

• Tomēr Satversmes tiesas spriedums, ka 2009.gadā veiktie pensiju samazinājumi ir bijuši neatbilstoši noteiktām Satversmes procedūrām un tie ir jāatgriež, palielinās deficītu par 1 procentu no IKP gadā (un par 1,5 procentu 2010.gadā, jo 2009.gadā veiktie samazinājumi ir jāatmaksā). Ņemot vērā šīs papildu izmaksas, 2010.gadā mēs plānojam panākt deficītu līdz 8,6 procentiem no IKP (saskaņā ar programmā definēto deficīta aprēķināšana metodoloģiju). Šis ir maksimālais mērķis: ja 2009.gadā deficīts izrādīsies mazāks nekā 8,1 procenti, kā pašlaik tiek plānots, mēs nodrošināsim, ka deficīts 2010. gadā būs par tikt pat mazāks nekā 8,6 procenti.

• Mēs esam pārliecināti, ka mūsu politika 2010. gadam būs vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mērķi - ieviest eiro līdz 2014. gadam.

4. Tomēr mēs atzīstam nepieciešamību veikt nozīmīgus papildpasākumus, lai līdz 2012.gadam sasniegtu Māstrihtas kritērijus un panāktu eiro ieviešanu līdz 2014.gadam. Mēs esam apliecinājuši savu apņemšanos, īstenojot kumulatīvu fiskālo korekciju 2009.-2010.gadā 10,5 procentu apmērā no IKP. Turpmākajos gados mēs plānojam sasniegt fiskālā deficīta mērķi, kas nepārsniedz 6 procentus no IKP 2011.gadā un 3 procentus no IKP 2012. gadā (pēc EKS metodoloģijas), lai panāktu eiro ieviešanu. Saglabājot piesardzīgu attieksmi pret mūsu politiku, iepriekšējās aplēses liecina, ka deficīta mērķa sasniegšanai vēl būs nepieciešamas turpmākas korekcijas aptuveni 800 - 900 miljonu latu apmērā divu gadu laikā, liekot uzsvaru uz perioda sākumu. Skaitļi ir palielinājušies Satversmes tiesa nesenā sprieduma dēļ. Tomēr šī veiktā korekcija ir nedaudz mazāka par iepriekš paredzēto [500 miljoni lati gadā] korekciju, kas liecina par mūsu deficītā mazināšanas politikas panākumu.

5. Ņemot vērā to, ka tuvākajos periodos paredzētais spiediens ir mazinājies, un to, cik stipra ir mūsu ārvalstu valūtas rezervju pozīcija, mēs lūdzam pagarināt Atbalsta vienošanās termiņu līdz 2011.gada 22.decembrim. Samazinoties spiedienam finanšu tirgū un maksājumu bilances, programmas ietvaros sniegtā starptautiskā palīdzība mums varētu tikt nodrošināta ilgākā laika posmā, lai nodrošinātu uzticēšanos visā korekciju veikšanas laikā. Pagarinājums arī ļaus veikt vidēja termiņa fiskālo korekciju, tajā skaitā, gatavojot 2012.gada budžetu. Tādēļ mēs lūdzam pagarināt Atbalsta vienošanās termiņu līdz 2011.gada 22. decembrim un pārstrukturēt gan Latvijas atlikušos pirkumus saskaņā ar vienošanos, gan citas līdzekļu izmaksas saskaņā ar makroekonomikas programmu - ko atbalsta ES, SVF un reģionālie partneri - līdz 2011.gada 22.decembrim.

6. Pamatojoties uz šajā tekstā turpmāk izklāstīto politiku, mēs lūdzam pabeigt otro programmas pārskatu un Finanšu pamatojuma pārskatu saskaņā ar Atbalsta vienošanos. Mēs lūdzam atbrīvojumu saistībā ar darbības nepārtrauktības kritērija neievērošanu par neuzkrātiem ārējo maksājumu parādiem, jo parādu summa, kas saistīta ar dzēšanas procesā esošajā atšķirībām iepirkuma līgumā, ir maza. Mēs arī lūdzam atbrīvojumu saistībā ar 2009.gada decembra vidus kvantitatīvo izpildes kritēriju piemērošanu, jo saistītie dati vēl nav pieejami, un mēs plānojam šos mērķus sasniegt. Programmu arī turpmāk uzraudzīs, izmantojot kvantitatīvus darbības rādītāju kritērijus un indikatīvus mērķus, kā arī darbības nepārtrauktības kritērijus vispārējās valdības (general government) iekšējo un ārējo maksājumu parādiem. Darbības rezultātu kritēriji un strukturālie standarti līdz 2010. gada jūnija beigām ir sniegti 3. un 4. tabulā un pievienotajā Tehniskajā saprašanās memorandā. Trešo un ceturto pārskatu plāno pabeigt attiecīgi 2010.gada 15.maijā vai pēc šā datuma un 2010.gada 15.augustā vai pēc šā datuma.

I. MAKROEKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS IETVARS 2010.-2011.GADAM

7. Pēc pirmās pārskata misijas mūsu makroekonomiskās attīstības ietvars ir lielā mērā palicis nemainīgs

• Lai arī straujais kritums ir sasniedzis zemāko punktu, mēs paredzam, ka ekonomikas atveseļošanās notiks pakāpeniski. Mazumtirdzniecības cenas turpina kristies, savukārt eksports - galvenokārt koksnes un ķīmisko vielu eksports -, tāpat kā rūpnieciskā ražošana pieaug. Lai arī atbilstoši novērtējumam trešajā ceturksnī IKP kritums bija 19% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, lejupslīdes temps ir ievērojami samazinājies. Iekšzemes pieprasījumam paliekot nemainīgam, mēs turpinām paredzēt, ka ekonomikas atveseļošanās visticamāk sāksies 2010.gada otrajā pusē, lai arī mēs ceram, ka tas notiks ātrāk. Tiek plānots, ka 2010.gadā vidējais bezdarba līmenis būs 20%, bet 2011.gadā nedaudz samazināsies.

• Ir sākusies darba samaksas un cenu iekšējā korekcija. Septembrī viena darbinieka bruto darba samaksa samazinājās par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu; šajā pašā periodā darba samaksa publiskajā sektorā samazinājās par 20%. Cenas pa mēnešiem ir samazinājušās kopš 2009.gada sākuma, un 2009.gada novembrī patēriņa cenu inflācija 12 mēnešos bija negatīva -1,2%. Tas liecina par vērā ņemamām izmaiņām salīdzinājumā ar gandrīz 18% inflāciju 2008.gada maijā. Tā rezultātā konkurētspēja ir sākusi uzlaboties. Kopš augstākā punkta sasniegšanas martā uz PCI balstītais reālais efektīvais valūtas kurss ir samazinājies par aptuveni 5%; vienu ceturto daļu samazinājuma ietekmēja tirdzniecības partneru valūtu nominālā sadārdzināšanās. Savukārt ražotāju cenas un darbaspēka vienības izmaksas samazināja reālo efektīvo valūtas kursu par aptuveni 7% un 11% no maksimālās vērtības. 2010.gadā mēs plānojam inflāciju - 3,7% apmērā. Paredzams, ka cena un izmaksas turpinās samazināties, palīdzot atjaunot konkurētspēju un līdz ar to arī veicinot ekonomikas atveseļošanos.

II. POLITIKAS PASĀKUMI 2010.-2011. GADAM

A. Fiskālā politika

2010. gada budžets

8. 2010.gada budžets, kas Saeimā tika pieņemts 1.decembrī, ietver 500 miljonu latu (4,2% no IKP) vērtus pasākumus. Par spīti vērā ņemamām indikācijām par tautsaimniecības sašaurināšanos ar 2010.gada budžetu fiskālais deficīts ir jāsasniedz 8,8% no IKP (saskaņā ar programmā definēto deficīta aprēķināšana metodoloģiju) jeb 7,8% no IKP (EKS metodoloģija), vēl aizvien zem mūsu iepriekš noteiktā 8,5 procentu no IKP mērķa (EKS metodoloģija). Tas palīdzēs padarīt Latvijas valsts pārvaldes izdevumus vidējā termiņā ilgtspējīgākus. Galvenie pasākumi iekļauj:

• Ieņēmumu palielinājums (2,3% no IKP). Mēs esam paplašinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas nodokļa bāzi, samazinot vai likvidējot vairākus izņēmumus. Mēs arī esam atcēluši īpašo nodokļu sistēmu pašnodarbinātajiem un esam paplašinājuši ar nodokļiem apliekamo bāzi, tajā iekļaujot ienākumus no kapitāla pieauguma. Mēs esam paaugstinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un paaugstinājuši dažas akcīzes likmes un nodokļus precēm, kas norāda uz turību, piemēram, automašīnu nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, paplašinot to, iekļaujot industriālās struktūras bāzē un ieviešot jaunu paaugstinātu likmi neizmantotai lauksaimniecības zemei. Mēs arī esam ieviesuši jaunu nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamajām ēkām (tajā skaitā pirmo soli ceļā uz progresivitāti) un jaunu akcīzes nodokli dabasgāzei.

• Izdevumu un tīro aizdevumu tīrie samazinājumi (1,9% no IKP). Mēs iegūsim vērā ņemamus ietaupījumus no mūsu plašās publisko pakalpojumu reformas pirmās fāzes. Mēs esam uzsākuši harmonizēt atalgojuma apjomus starp ministrijām un institūcijām, samazinot algu nevienlīdzību, pārskatot nodarbinātības klasifikācijas (amatu kategorijas) un sašaurinot atalgojuma diapazonu. Mēs esam vēl vairāk samazinājuši ministriju un valsts aģentūru budžetus tajās institūcijās, kurās mēs ieviešam strukturālās reformas, kas ir izstrādātas daļēji saskaņā ar Pasaules Bankas agrāk sniegtajām rekomendācijām. Lai nodrošinātu šo pasākumu ilgtspēju, mūsu Nodomu protokols iekļauj dažas garantijas, kas kļūs par strukturāliem atskaites punktiem programmā.

9. Mēs veicam papildu pasākumus, lai pasargātu sabiedrības nabadzīgāko daļu. Ņemot vērā 2009.gadā ieviestos pasākumus, mūsu programmā 2010.gadam ir iekļauta iespēja veikt papildu sociālās drošības tīkla izdevumus. Programmas deficīta mērķis ir koriģēts par 0,5 procentiem no IKP, lai tas būtu iespējams. Mēs cieši sadarbosimies ar EK un Pasaules Banku, lai izvērtētu nepieciešamību veikt papildu sociālās drošības tīkla pasākumus 2010.gadā. Ja papildu pasākumi būs nepieciešami, tie tiks precizēti nākamā pārskata laikā.

10. Mēs turpināsim īstenot galvenos 2009.gada budžeta grozījumos paredzētos pasākumus, lai samazinātu saistības un minimizētu vidēja termiņa riskus, iekļaujot: (i) jaunu PPP projektu neuzsākšanu 2010. gadā (izņemot koncesijas, kurās vispārējās valdības (general government) sektors neuzņemas riskus vai saistības); (ii) mūsu vidējā termiņa tehniskās palīdzības plāna ieviešanu pēc tam, kad būsim lūguši atgriezenisko saiti no programmas partneriem; (iii) vispārējās valdības (general government) tīro aizdevumu ierobežošanu 145 miljonu latu apmērā; un (iv) pastāvīgu valsts garantiju maksimālā apjoma noteikšanu 836 miljonu latu apmērā (līmenis jūnijā, kad budžeta grozījumi tika pieņemti, plus papildu 82 miljoni latu jaunajai privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijai, izpildes kritērijs). Papildus, lai samazinātu deficītu, mēs izvairīsimies no nodokļu samazinājumiem 2010.gadā, kad jebkura ieņēmumu pārpilde vai ietaupījums pret budžeta plāniem tiks izmantots, lai sasniegtu zemāku kā paredzēto budžeta deficītu vai - pēc konsultācijām ar EK un SVF - lai paātrinātu ES fondu izdevumus vai paplašinātu sociālās drošības tīkla izdevumus, vai aktīvās nodarbinātības tirgus politikas, iekļaujoties deficīta mērķos.

Vidēja termiņa fiskāla politika un valsts parāda vadība

11. Mēs vēl aizvien esam apņēmušies samazināt valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu līdz 3% no IKP 2012.gadā atbilstoši ES ieteikumiem, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus par eiro ieviešanu. Mēs apzināmies, ka šis var izrādīties ambiciozs mērķis. Vēl lielāks iekšzemes pieprasījuma sarukums visticamāk izraisīs deficīta pieaugumu, un līdz ar to būs nepieciešami papildu fiskālie pasākumi. Mēs esam noteikuši jomas, kurās ir nepieciešami būtiski papildu izdevumu samazinājumi, tajā skaitā jomās, kas minētas pirmās pārskata misijas Nodomu protokolā. Tomēr mēs atzīstam, ka var būt nepieciešams vēl palielināt nodokļus, tajā skaitā, veicot nekustamā īpašuma nodokļa reformu un automašīnu nodokļa reformu. Mēs uzskatām, ka tas varētu dod ievērojami vairāk ieņēmumu nekā pašlaik, šādas reformas varētu būt mazāk kropļojošas un sociāli pieņemamākas. Ja nepieciešams, mēs varētu arī palielināt PVN likmes.

12. Mēs strādāsim kopā ar EK un Pasaules Banku pie jauna valsts izdevumu pārskata, lai uzlabotu valdības izdevumu efektivitāti. Krīzes ietekmē valdības izdevumi ir palielinājušies līdz aptuveni 45% no IKP, galvenokārt saražotā apjoma samazināšanās dēļ. Valsts izdevumu pārskats palīdzēs mums noteikt jomas, kurās vidējā termiņā varētu rast ietaupījumus. Turpinot mūsu padziļināto tehnisko sadarbību ar programmas partneriem, līdz gada vidum mēs apsvērsim iespējas veikt papildu fiskālās korekcijas. Šīs sadarbības rezultātā, kā arī ievērtējot Ministru kabinetā 8.decembrī nolemto, mēs sagatavosim iespējamo strukturālo reformu plānu, kas būs ievērojami lielāks nekā nepieciešamā fiskālā konsolidācija (strukturālais kritērijs 2010. gada oktobra beigās).

13. Mēs turpināsim attīstīt fiskālo ietvaru, lai nostādītu fiskālo politiku uz uzticama un ilgtspējīga ceļa. Līdz 2010. gada jūnija beigām mēs sagatavosim fiskālās atbildības likumprojektu (strukturālais rādītājs). Šā likuma uzdevums būs uzturēt piesardzīgu politiku - ierobežot valdības parādu un valsts budžeta deficītu, kā arī samazināt fiskālās politikas procikliskumu.

14. Lai programmas īstenošanas laikā nodrošinātu sekmīgu pāreju uz privātā kapitāla piesaisti finanšu tirgiem, mēs pārskatīsim mūsu vidēja termiņa parāda vadības stratēģiju. Mēs izmantosim starptautisko tehnisko palīdzību, lai identificētu veidus, ar kādiem varam uzlabot esošo centrālās valdības parāda vadības stratēģiju, tādā veidā pastiprinot finanšu risku vadību jo sevišķi attiecībā uz palielināto aizņemšanās apjomu un tā ietekmi uz parāda atmaksas struktūru un kompozīciju.

B. Monetārā un valūtas kursa politika

15. Fiksēts lata maiņas kurss (ar šauru koridoru) joprojām būs monetārās politikas piesaiste līdz eiro ieviešanai. Turpmākas izmaiņas oficiālajās procentu likmēs un obligāto rezervju prasībās tiks veiktas, iepriekš konsultējoties ar SVF darbiniekiem. Arī turpmāk visu Fonda un citu programmas partneru starptautiskās palīdzības finansējumu Valsts kase konvertēs ārpus tirgus Latvijas Bankā. Lai nodrošinātu monetārās un finanšu stabilitātes saglabāšanu, nepieciešama ticama neatkarība politikas veidošanā, tādējādi mēs atkārtoti apstiprinām Latvijas Bankas un FKTK esošo stipro institucionālo un finanšu neatkarību, kas ir turpmākas stabilitātes pamats.

16. Daļējas valūtas padomes režīma ietvaros un atbilstoši prasībām attiecībā uz segumu mēs esam apņēmušies pastiprināt likviditātes pārvaldības pamatnostādnes, lai stiprinātu valūtas kursa stabilitāti. Nesen notikušās vizītes laikā starptautiskie eksperti secināja, ka Latvijas Bankas likviditātes prognozēšana tiek veikta augstā līmenī un jau ir ieviesti likviditātes pārvaldības instrumenti. Latvijas Banka ir secinājusi, ka aktīvāka esošo instrumentu izmantošana ļaus labāk pārvaldīt komercbanku likviditāti. Patlaban banku noguldījumu iespēja uz nakti ir vienīgais aktīvi izmantotais instruments pārmērīgas likviditātes gadījumā, kas var radīt salīdzinoši augstāku svārstīgumu nemierīgos laikos. Tādējādi Latvijas Banka izskatīs iespējas ieviest jaunus likviditātes absorbēšanas instrumentus, lai labāk kontrolētu komercbanku pārmērīgo likviditāti.

C. Finanšu sektors

17. Līdz šim Latvijas banku sistēma salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar satricinājumiem, kas radās ekonomiskai aktivitātei sarūkot daudz vairāk nekā gaidīts. Kaut arī ienākumus nenesošie kredīti [ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām] 2009. gada oktobra beigās sasniedza 15 procentus no kopējiem kredītiem, un finanšu sistēmā radās nopietni zaudējumi strauji augošo uzkrājumu kredītiem dēļ, vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs uzlabojās un vidēji sistēmā tas bija 13,6 procenti ar samērā nelielām novirzēm. Ienākumus nenesošo kredītu segums ar uzkrājumiem pakāpeniski un stabili pieaug jau kopš 2009. gada maija. Pēc "no augšas uz leju" (top down) un "no apakšas uz augšu" (bottom-up) stresa testiem un no to rezultātiem izrietošiem uzraudzības pasākumiem bankas, kurām nākotnē paredzama vajadzība pēc papildu kapitāla, ir daudz sasniegušas pašu kapitālu palielināšanai, lai izveidotu kapitāla "spilvenu" gaidāmajiem kredītu zaudējumiem. Banku kapitāla bāze ir pieaugusi par 720 miljoniem latu līdz šim 2009. gadā un līdz 2010. gada janvārim tā pieaugs vēl par 332 miljoniem latu.

18. Banku uzraudzībā FKTK saglabās uz risku izvērtējumu orientētu pieeju uzraudzībai, šim nolūkam pārskatot divus normatīvos noteikumus. Vispirms tiks pārskatīti likviditātes normatīvie noteikumi, balstoties uz izmaiņām labākajā starptautiskajā praksē, liekot lielāku uzsvaru uz finansējuma likviditātes riska vadību; t.i., saistību koncentrācijas vadību un banku paļaušanos uz īstermiņa ārējo finansējumu vadību (2010. gada marta beigu strukturāls rādītājs). Mēs apņemamies arī nākotnē turpināt pārstrādāt savus normatīvos noteikumus atbilstoši labākās starptautiskās prakses attīstībai. Otrkārt, FKTK turpinās kontrolēt labākās starptautiskās prakses ievērošanu kredītu kvalitātes novērtēšanas sistēmās un uzkrājumu veidošanā bankās, kā arī banku pārņemto īpašumu un citu problemātisku aktīvu pārvaldīšanai izveidotu speciālu uzraudzības uzņēmumu. FKTK pilnveidos esošās regulējošās prasības ar visaptverošiem kredītriska normatīviem noteikumiem (2010. gada jūnija beigu strukturāls kritērijs).

19. Ārzemju bankām ir ļoti nozīmīga loma Latvijas banku sistēmas stabilitātē. Pamatojoties uz šo apsvērumu, FKTK turpinās veikt stingru kontroli un saskaņos uzraudzības pasākumus attiecībā uz pārrobežu iestādēm. Turklāt Latvijas valsts iestādes kopā ar citām Eiropas banku koordinācijas iniciatīvas dalībniecēm turpinās strādāt, lai pieprasītu bankām uzņemties konkrētākas individuālas saistības, kā tas tika lemts pirmajā tikšanās reizē septembrī Stokholmā. FKTK kopā ar Latvijas Banku nodrošinās ārzemju banku ieguldījumu kontroli un informācijas apmaiņu ar ārvalstu uzraugiem un centrālajām bankām.

20. Mēs pastiprināti pievērsīsimies "Parex bankas" problēmu risināšanai. Konsultējoties ar ERAB, kas 2009. gada septembrī ieguva 25 procentus no "Parex bankas" pamatkapitāla, mēs izstrādāsim visaptverošu plānu attiecībā uz bankas ienākumus nenesošajiem kredītiem un ar pamatdarbību nesaistītiem aktīviem (piemēram, ir iecerēts izveidot īpašu aktīvu pārvaldes uzņēmumu, ņemot vērā labāko starptautisko praksi vadībā, finansējuma jautājumos un šādu institūciju funkcionēšanā). Plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijā līdz 2010. gada marta beigām. Prioritātes plānā būs restrukturētās bankas pietiekama kapitalizācija un stabila vadība, kā arī finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšana. Turklāt mēs nodrošināsim, lai akcionāri, kas tādi bija valstij uzsākot sniegt bankai komercdarbības atbalstu, negūtu labumu no bankas problēmu atrisināšanas vai valsts sniegtā komercdarbības atbalsta.

21. Mēs apstiprinām apņemšanos nodrošināt taisnīgu un objektīvu attieksmi pret Latvijas banku sistēmas noguldītājiem un kreditoriem. Noguldījumu garantiju sistēmas ietvaros mēs apņemamies ievērot visu noguldītāju - kā rezidentu, tā arī nerezidentu - tiesības. Ja apstākļi to pieļaus, mēs turpināsim mazināt ierobežojumus, kas ir piemēroti "Parex bankā", un pilnībā tos atcelsim, kad situācija būs stabilizējusies. 2009. gada oktobrī mēs samazinājām ierobežojumus atsevišķām noguldītāju kategorijām, pamatojoties uz to kontu apgrozījumu, un atcēlām papildu administratīvās prasības noguldītājiem - saimnieciskās darbības subjektiem. Mēs turpināsim labticīgus centienus, lai atvieglotu ierobežojumus noguldītājiem, uz kuriem tie šobrīd attiecas.

22. Mēs pārveidosim Latvijas Hipotēku un zemes banku (LHZB). Pamatojoties uz SVF nesenās misijas ieteikumiem, un saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. novembrī apstiprināto stratēģiju, mēs izstrādāsim rīcības plānu ar konkrētiem ieviešanas termiņiem. Par rīcības plānu mēs konsultēsimies ar SVF un EK pārstāvjiem un to pieņemsim līdz maijam (2010. gada maija beigas - strukturāls rādītājs). Mēs plānojam attīstības pamatdarbību - MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūra un citi nacionālās attīstības projekti - koncentrēt atsevišķā ar attīstības darbību saistītā iestādē, kas tiks pakļauta FKTK uzraudzībai (tās ieviešanai var būt nepieciešami grozījumi tiesību aktos). Sadarbībā ar LHZB vadību mēs izstrādāsim plānu, kas risinās ienākumus nenesošo aktīvu problēmu un formulēs vidēja termiņa LHZB finansēšanas programmu. Līdz plāna izstrādes pabeigšanai banka atturēsies no jaunu ārvalstu aizņēmumu piesaistes (neskaitot tos, par kuriem līgumi jau noslēgti).

23. Visbeidzot mēs turpināsim pilnveidot darbības plānu ārkārtas situācijās un krīzes vadības spēju:

• likviditātes rādītāji. FKTK lūgs starptautisku palīdzību, lai izstrādātu vadlīnijas, kas noteiks precīzus likviditātes rādītājus uzraudzības darbībām bankās, kas saņem ārkārtas likviditātes atbalstu, kā to paredz LB ALA ietvars. Vadlīnijās būs iekļauts darbību spektrs, kuras tiks veiktas atkarībā no attiecīgā rādītāja, sākot ar likviditātes ciešu pārraudzību, turpinot ar ierobežojumiem bankas darbībām un līdz pat FKTK pilnvarnieka nozīmēšanai bankas darbības pārraudzībai;

• noguldījumu garantijas. FKTK izveidos atsevišķu struktūrvienību darbībai ar Noguldījumu garantiju fondu (NGF), kam būs nodalīti finanšu pārskati, un apmācīs šīs struktūrvienības darbiniekus (2010. gada marta beigas - strukturāls rādītājs). Mēs analizēsim, vai esošā NGF ieguldījumu politika ir piemērota ātrai garantēto noguldījumu izmaksai.

D. Privātā parāda pārstrukturēšana

24. Mēs plānojam drīzumā iedarbināt parādu restrukturizācijas stratēģiju, kas būs savietojama ar pašreizējiem fiskālajiem ierobežojumiem, vienlaicīgi turpināsim strādāt pie restrukturizācijas risinājumiem, kas balstīti uz tirgus nosacījumiem. Lai palīdzētu kredītņēmējiem pārvarēt ekonomiskās grūtības (vienlaikus nepieļaujot ļaunprātīgu situācijas izmantošanu), novērstu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumus un radītu motivāciju bankām piedāvāt parādu atvieglojumus, mēs skaidri noteiktai mājsaimniecību kredītņēmēju grupai varētu piedāvāt kredītu maksājumu garantijas līdz pat diviem gadiem apmaiņā pret kredīta restrukturizāciju no banku puses, ieskaitot, aizdevuma pamatsummas samazināšanu (saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti parādu restrukturizācijas stratēģijā). Šī shēma būtu pieejama tikai primārā mājokļa hipotekārajiem kredītiem līdz 100 000 latu. Lai nodrošinātu publisko līdzekļu pareizu izmantošanu, parādu restrukturizācijas shēma netiktu strikti ierobežota līdz 82 miljoniem latu izsniegtajās garantijās visam periodam ar aptuvenajām fiskālajām izmaksām līdz pat 31 miljoniem latu gadā. Ja tā tiks ieviesta, Finanšu ministrija līdz 2010. gada decembrim veiks šīs shēmas darbības izvērtējumu, lai noteiktu, vai ir nepieciešami grozījumi, kas uzlabotu tās efektivitāti vai nodrošinātu atbilstību izmaksām (strukturālais kritērijs).

25. Mēs turpināsim uzlabot tiesisko ietvaru, lai palīdzētu risinātu parādu problēmas juridiskām un privātām personām. Mēs novembra sākumā iesniedzām grozījumus Maksātnespējas likumā, lai uzlabotu uzņēmumu likvidācijas procedūru, kas veicinātu ātru dzīvotnespējīgu uzņēmumu darbības izbeigšanu, un lai izveidotu privātpersonu maksātnespējas ietvaru, kas vērsts uz privātpersonu parādu rehabilitāciju. Papildus tam mēs 2009. gada septembrī iesniedzām grozījumus Civillikumā, lai tālāk uzlabotu ķīlas atsavināšanas procedūras un radītu motivāciju brīvprātīgai parādu restrukturizācijai. Paredzams, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2010. gada februārī. Visbeidzot, mēs esam uzsākuši informatīvu kampaņu, lai nodrošinātu, ka jaunie instrumenti tiek plaši pielietoti. Sevišķi, mēs esam organizējuši virkni semināru ieinteresētajām pusēm par ārpustiesas parādu restrukturizāciju un turpināsim tiesnešu un maksātnespējas administratoru apmācības, lai stiprinātu to institucionālo kapacitāti.

E. Citi jautājumi

26. Mēs turpināsim saņemt visu programmas ilgtermiņa finansējumu specifiskos Valsts kases eiro apakškontos Latvijas Bankā. Ja programmas kontos, kas paredzēti budžeta atbalstam, finansējums samazinās vairāk kā par 250 miljoniem eiro 30 dienu periodā, Finanšu ministrijas konsultēsies ar EK un SVF pārstāvjiem.

III. Vienošanās ar SVF

27. Papildus saistībām, kuras uzņēmāmies iepriekš saskaņā ar programmu, uzskatām, ka iepriekš raksturotā politika ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mūsu mērķi ieviest eiro. Tomēr mēs esam gatavi veikt papildpasākumus, lai nodrošinātu programmas izpildi. Mēs konsultēsimies ar ES, SVF un citiem programmas partneriem, gan pieņemot šos pasākumus, gan pirms šajā protokolā noteiktās politikas pārskatīšanas saskaņā ar SVF politiku attiecībā uz šādām konsultācijām. Turklāt mēs savlaicīgi sniegsim SVF pieprasīto informāciju par politikas īstenošanu un programmas mērķu sasniegšanu.

28. Mēs atļaujam SVF publicēt šo Nodomu protokolu un tā pielikumus (tostarp Tehnisko saprašanās memorandu) un attiecīgo SVF darbinieku ziņojumu.

1. ieliktnis: Turpmākie soļi finanšu sektora stiprināšanai

Kopš jūlija mēs esam vēl vairāk progresējuši finanšu sektora stiprināšanas jomā:

• Uzraudzība un kontrole. FKTK pastiprināja katras bankas kontroli un ieviesa jaunas pārskatu iesniegšanas prasības. Visu banku pusgada finanšu pārskatu revīzija parādīja, ka nav bažu par maksātspēju tuvākajā laikā. FKTK un Latvijas Banka turpināja regulāri veikt stresa testus, lai izvērtētu riskus katrā iestādē. Papildus tam katra banka veica "no apakšas uz augšu" stresa testus, pamatojoties uz vienotu makroekonomisko scenāriju. FKTK apsprieda testu rezultātus ar banku vadību. Vairākas bankas stiprināja savu kapitālu, lai nodrošinātu segumu nākotnē sagaidāmiem kredītu zaudējumiem. Mēs uzlabojām informācijas apmaiņu starp Latvijas Banku un FKTK stresa testēšanas jomā un palielinājām FKTK darbinieku skaitu, kas veic uzraudzību uz finanšu pārskatu analīzes pamata.

• Politika savlaicīgu korektīvo pasākumu veikšanai bankām. FKTK apstiprināja šo politiku, lai nodrošinātu ka nepieciešamības gadījumā tiks veikti savlaicīgi uzraudzības pasākumi, tajā skaitā iekļauj lēmumu pieņemšanas kārtību, kas nodrošina ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu un korektīvo pasākumu un sankciju konsekventu piemērošanu.

• Rīcības plānošana ārkārtas situācijās. Augustā FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju pabeidza banku problēmu risināšanas stratēģijas izstrādi. Stratēģijā noteikta valsts iestāžu atbildība, lēmumu pieņemšanas process, iespējamās rīcības varianti un metodes, kas piemērojamas dažādām banku apakšgrupām.

• Ārvalstu banku ieguldījumi. Septembrī ārvalstu bankas uzņēmās saglabāt savus ieguldījumus Latvijā iepriekšējā-līmenī. Publiskajā paziņojumā mātes bankas arī uzņēmās ievērot meitas banku un filiāļu kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības atbilstoši spēkā esošām likumdošanas un regulējošām prasībām.

• "Parex bankas" stabilizācija. Septembrī ERAB iegādājās 25% "Parex bankas" kapitāla un rezervju un piešķīra bankai subordinēto aizdevumu. Oktobrī valsts rekapitalizēja "Parex banku", lai uzturētu kapitāla pietiekamību droši virs regulējošās prasībās noteiktā minimuma.

• Maksātnespējas procedūras. Grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā ir iesniegti Parlamentā, lai pilnveidotu likviditātes procedūras, atbalstītu atsevišķu debitoru rehabilitāciju un veicinātu ātru parādu atdošanu.

• Parāda līgumu izpilde. Augustā FKTK apstiprināja principus un vadlīnijas privātpersonu hipotekāro aizdevumu līgumu ārpustiesas izpildei, lai uzlabotu aizdevēju un aizņēmēju izpratni par hipotekāro aizdevumu līgumu ārpustiesas izpildes vispārējiem principiem. Ir arī izdotas vadlīnijas uzņēmumu arpustiesas pārstrukturizācijai atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei.

2. ieliktnis: Rādītāji budžeta ilgtspējas nodrošināšanai

Mēs veicam reformas, lai nodrošinātu, ka 2010. gada budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi būs ilgtspējīgi arī pēc 2020. gada. Mēs to panāksim ar šādiem programmā noteiktiem strukturāliem rādītājiem:

• Plānotie labklājības pabalsti. 2010. gada budžetā bezdarba, maternitātes un paternitātes pabalsti ir samazināti saņēmējiem ar lieliem ienākumiem (paredzēti 26 miljoni latu). Tomēr šis pasākums beigsies 2012. gadā. Tāpēc mēs veicam pārskatu, kas noteiktu pastāvīgus (iespējams, citus) pasākumus, kas aizstātu samazinātos pabalstus pēc 2012. gada (strukturālais rādītājs 2010. gada jūnija beigas).

• Atlikti investīciju projekti. Atliekot vairākus investīciju projektus (tajā skaitā Nacionālās bibliotēkas un Aizsardzības ministrijas līgumus) paredzamais ietaupījums 2010. gadā ir (24 miljoni latu), savukārt izdevumi tiks pārdalīti uz nākamajiem gadiem. Mēs noteiksim arī citas jomas, kurās turpmākajos gados ir iespējams samazināt valsts (nevis ES) finansētas investīcijas.

• Aizsardzības ministrija. Bez lielajiem samazinājumiem 2009. gadā papildu samazinājumi par (L21 miljoniem) 2010. gadā samazinās izdevumus aizsardzībai līdz 1% no IKP. Mēs uzskatām, ka šī ir izpildāma vidēja termiņa apropriācija šai nozarei. Tomēr, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību samazināto budžeta resursu ietvaros, mēs izstrādāsim nozares vidēja termiņa stratēģiju (strukturālais rādītājs 2010. gada septembra beigas).

• Pensiju reforma. Sevišķi ņemot vērā Satversmes tiesa neseno spriedumu, līdz 2010. gada jūnija beigām ar starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem mēs sagatavosim izmaiņas pensiju sistēmā, lai saglabātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju; mēs paredzam, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā ar 2011. gada janvāri.