Šodien kristieši visā pasaulē atzīmē Lielo piektdienu. Atminoties Jēzus Kristus nāvi pie krusta, šodien daudzviet notiek simboliski Krusta ceļi. Arī daudzās Latvijas pilsētās, tostarp Rīgā, šodien kristieši vienojas kopīgā gājienā, nesot simbolisku Jēzus krustu. Krusta ceļš ir viens no populārākajiem tautas dievbijības izpausmes veidiem Romas katoļu baznīcā. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Šodien gaidāma arī vienkārši saulaina un brīva diena.
Kristieši atzīmē Lielo piektdienu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katoļu mācītājs Ilmārs Tolstovs portālam TVNET pastāstīja, ka Lielajā piektdienā atzīmē Kristus nāves dienu un reizē arī cilvēces grēku izpirkšanas dienu.
"Jau turpat uz Golgātas kalna grēcinieks izdzirda Kristus vārdus: "Šodien tu ar mani būsi paradīzē," mācītājs atgādināja Lūkas evaņģēlijā rakstīto.
Baznīca šai dienā lasa evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem.
Pēc šā aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas Pestītāja tēls pie krusta. Skan aicinājums "Raug, krusta koks, kurā pacelts pasaules Pestītājs! Nāciet, pielūgsim viņu!"
Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta Krustā sistā kājas.
Pēc tam seko Svētās komūnijas rits un procesija ar Vissvētāko sakramentu uz "Kristus kapa" altāri. Šai altārī ziedos un sveču gaismā ticīgie skata Kunga Jēzus tēlu guļošu kapā un virs tā – monstrancē Vissvētāko sakramentu.
"Svētapcerē ticīgie šeit labprāt uzkavējas, pielūdzot Pestītāju, kurš "pats sevi atdevis, lai mūs izpestītu no ikvienas netaisnības".
Īpašs ekumenisks Krusta ceļš
Daudzviet Latvijā šodien notiek arī simboliski Krusta ceļi. Šāds ekumenisks gājiens šogad jau sesto gadu notiks arī Vecrīgā.
Krusta ceļa gājiens sāksies plkst. 12.00 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles. Gājiena sākumā ievadvārdus teiks Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Krusta ceļa noslēgums plānots ap plkst. 14.30 pie Doma baznīcas, kur dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Šā gada gājiena maršruta shēma, līdzīgi kā pagājušajā gadā, ietver 10 apstāšanās vietas, tai skaitā arī apstāšanos pie Brīvības pieminekļa. Bastejkalnā, kas ir ceturtā apstāšanās vieta, pie Okupācijas muzeja, kas ir astotā apstāšanās vieta, un Doma laukumā, kas ir desmitā apstāšanās vieta, plānots Jēzus Kristus ciešanu notikumu vizuāls atveidojums jeb uzvedumi.
Šajās vietās apceres vizuāli atveidos profesionāli aktieri, kā arī dažādu konfesiju draudžu jaunieši. Apstāšanās vietās tiks iekļautas arī meditācijas, ko lasīs draudžu bīskapi un mācītāji.
Gājiena laikā tiks nests koka krusts un to pavadīs lāpu nesēji. Krustaceļā tiks pārdomāti Jēzus Kristus pēdējie dzīves mirkļi no apcietināšanas brīža līdz miesas guldīšanai kapā. Starp apstāšanās vietām tiks atskaņoti un dziedāti zināmākie ciešanu laika dziedājumi, ko izpildīs starpkonfesionāls mūziķu ansamblis.
Šogad, ievadot Krusta ceļu, plkst. 11.30 pie Sv. Jēkaba katedrāles plānotas draudžu jauniešu vadītas garīgas pārdomas par krusta nozīmi, kas ir pestīšanas zīme cilvēka dzīvē. Šajā pusstundā piedalīsies arī garīgās mūzikas izpildītāji.
Kristus Krusta ciešanu uzlūkošana ir brīdis, kad ielūkojamies dziļi sevī.
"Kristus Krusts dod liecību ne tikai par Dieva parādīto mīlestību caur Jēzu Kristu, bet arī par to, ka Kristus pie krusta cieš mūsu grēku dēļ. Viņš mirst, pie Krusta paņemdams visas sāpes, ciešanas, melus, slepkavības, laulības pārkāpšanas, cietsirdību pret tuvākajiem, mantkārību utt., lai mūsu sirdis darītu atkal brīvas un dotu iespēju piedzīvot dievišķas mīlestības attiecības ar Dzīvo Dievu. Krusts, pie kura mirst Dieva dēls, ir piedošanas zīme, kas atgādina, ka Dievs Savu Dēlu nav saudzējis, bet ļāvis Viņam mirt, lai mums dāvātu piedošanu, jaunu nākotni, mūžīgās dzīvības cerību un apsolījumu," atgādina ekumeniskā Krusta ceļa organizētāji.
Krusta ceļš ir ļoti iecienīts
Krusta ceļš (Via Crucis) ir viens no populārākajiem tautas dievbijības izpausmes veidiem Romas katoļu baznīcā, un mūsdienās tas iegūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti 14 Krusta ceļa apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, taču tie var būt arī brīvdabas krusta ceļi, piemēram, Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā.
Ticīgie cilvēki Lielā gavēņa laikā publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, apdomājot Kristus ciešanas ar saviem vārdiem. Krusta ceļš veidojies, balstoties gan uz Svētajiem rakstiem, gan uz pieņemtām tradīcijām. Apstāšanās vietas tradicionāli sauc par Stacijām (stationes), kas ir pieņemtais Krusta ceļa apzīmējums - krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis).