Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) kā tieslietu ministra amata kandidātu nolēmusi virzīt pašreizējo ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Bordānu. Premjers Valdis Dombrovskis atbalsta Bordāna kandidatūru un jau drīzumā par to varētu lemt arī Saeima, taču SC jau paziņojusi, ka neatbalstīs šo kandidatūru, bet ZZS vēlas vēl tikties.
VL-TB/LNNK tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu (123)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienots J.Bordāna, ZZS un SC komentārs; video.
Saeima varētu lemt nākamnedēļ
Dombrovskis arī atgādināja, ka Bordāns bija viens no kandidātiem tieslietu ministra amatam, kad veidoja tagadējo valdību. Toreiz viņa kandidatūra bija zināma un bija saņemts akcepts tai. «Šis jautājums jau ir izrunāts »Vienotībā«, saskaņots ar prezidentu, līdz ar to nav nekādu problēmu Bordāna kandidatūras virzīšanai,» sacīja Dombrovskis.
Saeimas sēdi Bordāna apstiprināšanai varētu sasaukt nākamnedēļ, iespējams, ceturtdien, 5.jūlijā.
Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāra amatam nacionālā apvienība virza Aigaru Lūsi, paziņoja VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars.
Taujāts par nesaskaņām starp «Vienotību» un nacionālo apvienību laikā, kad Lūsis vēlējās kļūt par «Latvijas Krājbankas» maksātnespējas administratoru, Dombrovskis atbildēja, ka parlamentārā sekretāra virzīšana ir ministra kompetence un «Vienotība» šajā jautājumā nedomā politiski iejaukties.
SC neatbalstīs; ZZS vēlēsies tikties
Opozīcijā esošā apvienība «Saskaņas centrs» (SC) neatbalstīs tieslietu ministra amata kandidāta Jāņa Bordāna iecelšanu amatā, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti, visticamāk, vēlēsies ar viņu satikties pirms Saeimas balsojuma.
SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins aģentūrai LETA uzsvēra, ka arī starp koalīcijas deputātiem šis kandidāts esot, «maigi izsakoties, neviennozīmīgi vērtēts», arī Tieslietu ministrijā viņam trūkstot atbalsta un autoritātes. Tomēr Agešins prognozēja, ka koalīcijas deputāti «būs spiesti» balsot par Bordāna apstiprināšanu un viņš kļūs par nākamo tieslietu ministru.
Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka patlaban nevar izteikt viedokli par šo kandidātu, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Kaut arī opozīciju pārstāvošie politiskie spēki parasti neatbalsta koalīcijas piedāvātus ministru kandidātus, visticamāk, ZZS frakcija uzaicinās Bordānu uz tikšanos, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par viņa kandidatūru, skaidroja Brigmanis.
Bordāna prioritātes - tiesu darba efektivizēšana
Ja Saeima tieslietu ministra amatā apstiprinās nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) virzīto kandidātu, pašreizējo Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāru Jāni Bordānu, viena no viņa prioritātēm šajā postenī būs tiesu darba efektivizēšana.
Kā ekspresintervijā atzina Bordāns, tiesu darbu varētu padarīt efektīvāku, turpinot jau iesāktos pasākumus, kas vērsti uz tiesu procesu paātrināšanu, vienkāršošanu, juristu disciplinēšanu un izglītības jautājumu risināšanu.
«Tāpat svarīgs ir viss bloks, kas saistās ar komercdarbības juridisko nodrošinājumu, jo saimnieciskās dzīves būtiski bremzējošs apstāklis Latvijā šobrīd ir tieši tiesu darba neefektivitāte,» sacīja Bordāns.
Nacionālās apvienības virzītais tieslietu ministra amata kandidāts uzskata, ka viņam ir lielas izredzes tikt apstiprinātam šajā postenī, taču Bordāns īpaši nepārdzīvošot arī tad, ja tā nenotiks.
Vaicāts par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, Bordāns sacīja, ka, viņa skatījumā, šī problēma patlaban ir risināma politiskā līmenī.
«Šobrīd šis jautājums man nebūtu nekā jārisina, jo tas ir [pacelts] politiskā līmenī. Manuprāt, ļoti pareiza ir izpratne, ka šis ir politiski risināms jautājums. Tas nepavisam nav nosaucams par tehnisku jautājumu. Tas ir risināts jau kopš 1991.gada. Manā izpratnē, 1996.gadā tas jau gandrīz tika atrisināts. Ja ir atlikuši jautājumi, tad acīmredzot par tiem jārunā politiski,» sacīja Bordāns.
Tieslietu ministra amata kandidāts patlaban nav nevienas politiskās partijas biedrs, taču viņš labprāt pievienotos nacionālajai apvienībai. Kurai tieši no apvienības divām partijām - VL vai TB/LNNK - Bordāns dotu priekšroku, viņš pagaidām nezina, taču faktiski vēlas iestāties nacionālajā apvienībā, ja vien tā būtu juridiski apvienojusies un kļuvusi par vienu partiju.
Kā ziņots, 20.jūnijā par demisiju paziņoja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), jo viņam un premjeram Valdim Dombrovskim (V) esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu. Premjers nākamajā dienā ministra demisiju pieņēma.
Savukārt šonedēļ pēc sarunām ar «Vienotību» tika panākta vienošanās, ka nepieciešamas politiskās konsultācijas ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Ebreju kopiena plānojusi tikties ar Saeimas frakcijām, un, kad šis jautājums būs izrunāts frakcijās, koalīcija varēs politiski lemt par jautājuma tālāko virzību.
Tikmēr politologi iepriekš pauduši viedokli, ka Bērziņa demisijas patiesais iemesls nav ebreju īpašumu jautājums.
Jau ziņots, ka Dombrovskis bija uzdevis Bērziņam izveidot darba grupu, lai sagatavotu īpašumu sarakstu, kas uz 1940.gada 17.jūniju piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Savukārt tieslietu ministrs to nebija izdarījis. VL-TB/LNNK toreiz paziņojumā medijiem norādīja, ka nenoliedz diskusijas svarīgumu par restitūcijas jautājumiem un ir gatava tajā piedalīties, taču ministrs darba grupu neveidos, jo esot svarīgi virzīt šo jautājumu kā Ministru kabineta tiesību aktu, izslēdzot darba grupas «atkārtotu un nelietderīgu» izveidi.
1967.gadā dzimušais Bordāns izglītību tiesību zinātnē ieguva Latvijas Universitātē. Viņš bijis Ārējās tirdzniecības ministrijas starptautisko līgumu nodaļas speciālists. 1993.gadā Bordāns strādājis par juriskonsultu AS «Vācijas-Latvijas banka». 2010.gadā Bordāns bija Ministru prezidenta padomnieks, strādājis par zvērināto advokātu birojā «Wall».
Bordāns kandidējis 5.Saeimas vēlēšanās no «Latvijas ceļa» (LC) saraksta un ieņēmis deputāta vietu pēc tam, kad kāds no frakcijas biedriem nolicis mandātu. Bordāns kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanas, tad 1997.gadā no LC saraksta kandidējis Rīgas domes vēlēšanās. 2010.gadā Bordāns kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās no «Vienotības» saraksta.
2011.gadā Bordāns paziņoja par izstāšanos no «Vienotībā» iekļautās partijas «Pilsoniskā savienība» un kopā ar domubiedriem izveidoja biedrību «Demokrātiskie patrioti», kur ieņēma valdes locekļa amatu.
Bordāns kandidēja arī 11.Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK saraksta. Saeimā viņš ievēlēts netika, bet kļuva par TM parlamentāro sekretāru.