Pēdējie gadi, lai ar dzimstības stimulēšanu novērstu tautas izmiršanu (546)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Latvijai ir palikuši pēdējie daži gadi, kuros stimulēt dzimstību, lai novērstu tautas izmiršanu, šādu viedokli pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.

Draud «demogrāfiskā bedre»

Ja tuvākajos trīs līdz piecos gados Latvijā netiks iegūts dzimstības uzrāviens, situācija kļūs kritiska, telekompānijā LNT stāstīja Mežs, skaidrojot, ka pēc šiem gadiem iestāsies jauno cilvēku «demogrāfiskā bedre», būtiski saruks fertilajā vecumā esošo sieviešu skaits un Latvijas iedzīvotāju izmiršanu varēs novērst vairs tikai ar «Āfrikas līmeņa dzimstību», par kuru Latvijas apstākļos sapņot būtu nereāli.

Risinājumi

Mežs uzsvēra, ka risinājums situācijai ir -

no ģimenēm ar bērniem ir jānoņem nabadzības lāsts,

diemžēl valdībai, tostarp Labklājības ministrijai, ir citas prioritātes un daudzas labas iniciatīvas «atduras mūrī».

Minētā sasniegšanai demogrāfs minēja vairākus instrumentus, piemēram, jāpalielina neapliekamais ienākumu minimums par bērniem, un nevis par makā gandrīz nesajūtamajiem 10 latiem, bet gan uz pusi. Tāpat valsts varētu jaunajām ģimenēm garantēt hipotekāros aizdevumus. Joprojām neatrisināts ir bērnudārzu rindu jautājums, turklāt izskatās, ka neviens to strauji arī necentīsies atrisināt.

Demogrāfs kritizēja Latvijā vērojamo pārmērīgo birokrātiju, piemēram, Latvijā ģimenes ar bērniem var atgūt zināmu daļu no izdevumiem par medicīnu un izglītību, bet šā pasākuma administratīvās izmaksas esot ap 6 miljoniem latu, kas ir pārmērīgas salīdzinājumā ar 9 miljoniem latu, kas šādi tiek atdoti ģimenēm.

Latvija joprojām atvēl vismazākos līdzekļus demogrāfijai

Meža vērtējumā, nevar teikt, ka nekas nav darīts, - esošā valdība esot darījusi vairāk nekā iepriekšējās, tomēr kopumā joprojām nepietiekami, un Latvija joprojām atvēl vismazākos līdzekļus demogrāfijai starp Eiropas Savienības valstīm. Reālie uzlabojumi ir sākušies tikai no šā gada. Pirms gada Mežs prognozēja, ka 2100.gadā Latvijā varētu būt palikuši 300 000 latviešu; tagad viņš esot gatavs prognozi par 3% uzlabot, tomēr tas situāciju globāli nemaina.

Runājot par Ekonomikas ministrijas paspārnē tapušo reemegrtācijas plānu, Mežs pauda viedokli, ka ir labi, ka šāds plāns tapis, lai arī uz būtisku cilvēku plūsmu mājup var necerēt. Tā vietā

valstij daudz vairāk derētu strādāt uz to, lai noturētu Latvijā tos cilvēkus, kas gatavojas braukt prom,

piebilda Mežs.

Komentāri (546)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu