Būvkompāniju pilnsabiedrība SBRE esot gatava nekavējoties iemaksāt nodrošinājumu 5 miljonus eiro, tādējādi apliecinot gatavību uzņemties pilnu atbildību par Rīgas pils ugunsgrēku gadījumā, ja tiesa par vainīgajiem atzīs tieši būvnieku, informē pilnsabiedrība SBRE.
Provizoriskie aprēķini par Rīgas pils ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem tiek lēsti 5 miljonu eiro apmērā.
SBRE izplatītajā paziņojumā pausts, ka jau ilgāku laiku pilnsabiedrībai SBRE neizprotamu iemeslu dēļ kavējoties Rīgas pils rekonstrukcija, un tas turpina apdraudēt Rīgas pils kā starptautiskas nozīmes kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu. Kopš 2013.gada rudens netiek apstiprinātas Svētku zāles pastāvīgo jumta konstrukciju izbūves izmaksas, lai arī izmaksu aprēķins pasūtītājam tika iesniegts jau pērn 27.decembrī, tomēr joprojām nav saskaņots. Tas šobrīd kavē secīgo darbu veikšanu – iekšējā apdare, restaurācija utt. Līdzīga ir situācija ar konstrukciju žāvēšanu un dezinficēšanu.
Ja tam par iemeslu ir bažas, ka SBRE vēlētos izvairīties no atbildības gadījumā, ja tiesa atzīs būvkompāniju par vainīgu, tad ar šo soli pilnsabiedrība SBRE vēloties šīs bažas pilnībā kliedēt.
Pilnsabiedrība SBRE atkārtoti apliecina, ka ir ieinteresēta objektīvā izmeklēšanas procesā un pēc iespējas ātrākā patiesības noskaidrošanā. Kā jebkurā tiesiskā valstī, arī Latvijā tikai tiesa varēs nolemt, kura eksperta atzinums ir visprecīzākais un kurai no iesaistītajām pusēm ir jāuzņemas atbildība par notikušo ugunsnelaimi. Ja tiesa atzīs SBRE kā ģenerāluzņēmēja vainu notikušajā, uzņēmums ir gatavs uzņemties pilnu atbildību.
Jau ziņojām, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka tuvojas noslēgumam izmeklēšana kriminālprocesam par ugunsgrēku Rīgas pilī un jau pēc Lieldienām, proti, jau maija sākumā šajā lietā varētu būt aizturētie.
Jau ziņots, ka provizoriskais kopējais Rīgas pils ugunsgrēkā nodarīto zaudējumu apmērs ir no 4 861 752 eiro līdz 5 082 508 eiro, teikts valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.
To galīgais apmērs ir atkarīgs no sarunu procedūras ar SBRE, jo zaudējumu summas atšķīrās starp Rīgas pils rekonstrukcijas darbu projektētāja «Pils projekts» izstrādāto tāmi un SBRE provizoriskiem aprēķiniem. Starpība ir izskaidrojama ar to, ka, veicot atjaunošanas būvdarbu izmaksu aprēķinus, SBRE ir iespēja detalizētāk un precīzāk novērtēt faktisko stāvokli objektā, kā arī ar tā atjaunošanu saistītos riskus.
«Pils projekta» projekta tāmes aprēķins ir 5 082 508 eiro. Aprēķins veikts no summas, ko veido ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi 603 131 eiro apmērā plus «Pils projekta» aprēķinātie ugunsgrēka radītie zaudējumi 3 683 458 eiro apmērā, plus Rīgas pils Kastelas daļas ugunsgrēka zaudējumi 795 919 eiro apmērā.
SBRE iesniegtie provizoriskie būvdarbu izmaksu aprēķini ir 4 861 752 eiro apmērā. Aprēķins veidojas no ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumiem 603 131 eiro apmērā plus SBRE provizoriskiem ugunsgrēka radīto zaudējumu aprēķiniem 3 462 702 eiro apmērā, plus Rīgas pils Kastelas daļas ugunsgrēka zaudējumiem 795 919 eiro apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka patlaban Valsts policija vēl nav sniegusi informāciju par ekspertīzes rezultātiem par Rīgas pils ugunsgrēka cēloņiem, šis apstāklis ietekmē apdrošināšanas atlīdzību izmaksas jautājumu virzību. Līdz ar to sarunas ar apdrošinātājiem jautājumā par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu vēl turpinās.
Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.
Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.
Ierosinātais kriminālprocess par Rīgas pils ugunsgrēku joprojām atrodas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldē. Neatkarīgi no ekspertu paveiktā joprojām nav zināmi Valsts policijas organizētās ekspertīzes rezultāti par ugunsgrēka cēloņiem, teikts informatīvajā ziņojumā.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks Rīgas pilī pagājušā gada naktī uz 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, liecina LTV raidījuma «Panorāma» rīcībā esošā izmeklēšanas informācija.
Raidījums ziņoja, ka 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.
Reaģējot uz šo informāciju, paziņojumu masu medijiem izsūtīja arī pils rekonstrukcijas veicēju SBRE pārstāvis Didzis Putniņš, kurš apgalvoja, ka izskanējušo versiju par to, ka 20.jūnijā jau pa dienu Rīgas pilī bijis izcēlies ugunsgrēks, dzirdot pirmo reizi un līdz šim par to neesot bijusi nekāda informācija ne no vienas iesaistītās puses.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā cēlonis bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
